Apmeklējuma laikā Valsts prezidents tikās ar Līneburgas pilsētas mēru Ulrihu Mēdgi (Mr Ulrich Mädge) un pārrunāja Latvijas un Vācijas divpusējo sadarbību, īpaši kultūras jomā un kopīgā vēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Valsts prezidents norādīja, ka tāpat kā daudzas Latvijas pilsētas, Līneburga ir bijusi Hanzas Savienības pilsēta. Latviju un Vāciju vieno gadsimtiem ilgi cieši ekonomikas, izglītības un kultūras sakari. “Mums ir būtiski izzināt vācbaltiešu kultūras mantojumu, lai sekmēs mūsu kopīgā vēsturiskā mantojuma tālāku apzināšanu,” atzīmēja Raimonds Vējonis.
Savukārt, lai pārrunātu vācbaltiešu kultūras un tradīciju veicināšanu, uzturēšanu un izpēti, Valsts prezidents un Iveta Vējones kundze tikās ar Vācbaltiešu Kultūras fonda* pārstāvjiem, kā arī apmeklēja Austrumprūsijas muzeju, kur iepazinās ar Vācbaltiešu nodaļas ekspozīciju.
Pēcpusdienā Valsts prezidents Raimonds Vējonis atklāja diskusiju Austrumprūsijas muzejā “80 gadi pēc vācbaltiešu izbraukšanas. Vācbaltiešu identitāte mūsdienās”. Uzrunājot diskusijas dalībniekus, Valsts prezidents atzīmēja, ka gadsimtu gaitā atstātais vācbaltiešu kultūras mantojums vēl tikai tiek apzināts un pētīts, jo ne visos laikos šim darbam ļāva pievērsties valdošā ideoloģija.
“Ir pagājuši gandrīz 30 gadi kopš padomju okupācijas beigām, un Latvijas sabiedrībā ir nobriedusi nepieciešamība pēc jauna skata uz kopīgo pagātni. Ceru, ka diskusija par vācbaltiešu identitāti sekmēs piederības apziņas nostiprināšanos un radīs apstākļus tās atdzimšanai jaunākajās paaudzēs,” uzsvēra Raimonds Vējonis.
Valsts prezidenta valsts vizīte Vācijā norisinās no 21. februāra līdz 25. februārim. Tās laikā Valsts prezidents tikās ar Vācijas federālo prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, Vācijas Federālo kancleri Angelu Merkeli. un Bundestāga prezidentu Volfgangu Šoibli, kā arī goda viesa statusā uzrunāja ievērojamus Vācijas valsts un pašvaldību pārstāvjus, uzņēmējus, kā arī kultūras un zinātnes darbiniekus Hamburgas pilsētas rīkotajās Mateja dienas vakariņās (Matthiae-Mahlzeit).
*Vācbaltiešu Kultūras fonda mērķis ir vācbaltiešu kultūras un tradīciju veicināšana, uzturēšana un izpēte, kā arī savstarpējas sapratnes pilnu attiecību sekmēšana ar Baltijas valstīm. Mērķu sasniegšanai Fonds uztur apjomīgu arhīva krājumu un Vācijā lielāko vācbaltiešu literatūras (daiļliteratūra un nozaru literatūra) bibliotēku, kā arī veicina vācbaltiešu vēstures pētniecību, rīkojot seminārus, priekšlasījumus un izstādes un izdodot zinātniskus un publicistikas darbus.
