Uzrunājos klātesošos Latvijas armijas karavīru piemiņas vietā Litenes kapos, Valsts prezidents norādīja, ka Latvijas armijas spēks vienmēr ir bijis ne tikai karavīru prasmēs un ieročos. Tās spēks vienmēr bijis karavīru mīlestībā pret savu tēvzemi un gatavībā ziedot savu dzīvību, aizsargājot savu valsti un tautu. Tieši tāpēc 1941. gadā padomju okupācijas režīms, bailēs no pretestības tās īstenotajai politikai, savas represijas vērsa pret Latvijas virsniecību. Tas bija neatkarīgās Latvijas virsnieku, instruktoru un kareivju ceļš uz nāvi un ciešanām, kas aizsākās ar nodevību Litenē.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas armijas traģēdija ir bijusi nežēlīga mācību stunda, kas parāda, ka mums jādara viss, lai šāda vēsture vairs nevarētu atkārtoties, un kas pēc neatkarības atjaunošanas sekmēja mūsu valsts ātru izšķiršanos par iestāšanos NATO. Pēc neatkarības atjaunošanas mēs esam daudz paveikuši, lai stiprinātu mūsu valsts aizsardzību, t.sk. pašaizsardzības spējas.
“Šodien par mūsu valsti un tās iedzīvotājiem sardzē stāv Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ar modernu ekipējumu un mūsdienīgu bruņojumu. Bet mūsu virsnieku un kareivju profesionalitāte ir atzīta visā pasaulē. Un pats būtiskākais - arī mūsdienās, tāpat kā pirms simts gadiem, mūsu karavīrus vieno varonības gars: gatavība ziedoties un bezbailība jebkura pārspēka priekšā, aizstāvot savu tēvzemi un brīvību,” uzsvēra Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents pauda pārliecību, ka Latvijas virsnieki, kas zaudēja savas dzīvības no okupācijas režīma represijām, saglabāsies mūsu piemiņā mūžīgi.
Dienas noslēgumā Valsts prezidents piedalījās Litenes lauku nometnes “Atceres ugunskurs” noslēgumā, kur uzrunāja nometnes dalībniekus – jaunsargus un Nacionālas aizsardzības akadēmijas kadetus, kā arī sveica labākos. Savukārt, pēc nometnes Valsts prezidents tikās ar politiski represētajiem pie atmiņu ugunskura.
