Katra gada 20. janvāris – 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena – ir laiks, kas mums vienmēr atgādinās – savas valsts brīvību esam izcīnījuši vienoti pret svešu varu un lejot asinis. Mēs zinām brīvības cenu.
Esmu pārliecināts, ka janvāra barikāžu kopības uguns vienmēr stiprinās mūsu valsti un tautu. Tā vienmēr apliecinās mūsu bērniem un bērnubērniem mūsu tautas drosmi un varonību, kailām rokām stājoties pretim tankiem un ar ieročiem bruņotiem specvienības OMON kaujiniekiem.
Pašaizliedzība, vienotība, dzimtenes mīlestība un gatavība vienmēr iestāties par savu valsti ir vērtības, kuras mēs ar savu rīcību kā piemēru varam ieaudzināt savos bērnos un jauniešos.
Šodien, 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienā, kā ik gadu plecu pie pleca Doma laukumā pie ugunskuriem stāvēs cilvēki, kuri paši piedalījās šajos notikumos. Bet viņiem blakus atmiņu stāstos klausīsies jaunieši. Šodien mūsdienu Latvijā aug jauna paaudze, kurai ir zināšanas un prasmes, kā aizsargāt mūsu Latviju. Jo tikai tad Latvijai būs nākotne, ja arī pēc desmit, divdesmit un simts gadiem šeit dzīvos un strādās cilvēki, kas pat visgrūtākajos brīžos nebaidīsies iestāties par mūsu Latviju.
Lai mums pietiek drosmes, pašaizliedzības un vienotības vienmēr iestāties par savu valsti un tautu! Lai vienmēr mūsu sirdīs dzīva barikāžu aizstāvju – Latvijas varoņu – piemiņa!