Valsts prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu Latvijas līdzšinējai pozīcijai par to, ka visām trijām Baltijas valstīm ir jāsasniedz vienāds tiešo maksājumu līmenis, sākot ar 2014.gadu un perioda 2014 – 2020 laikā tas jāpielīdzina vismaz nākošās valsts tiešo maksājumu līmenim. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis arī par to, ka Baltijas valstīm jāturpina aizstāvēt vienotu pozīciju šajos jautājumos, jo vairāk tādēļ, ka Latvija nevar piekrist palikt pēdējā vietā no visām ES dalībvalstīm tiešo maksājumu līmenī, kā tas izriet no pēdējām sarunām Briselē.
Valsts prezidents apliecināja, ka sarunās ar saviem Baltijas valstu kolēģiem apliecinās Latvijas viennozīmīgo un nemainīgo nostāju šajos jautājumos, aicinot būt baltiešiem vienotiem arī turpmāk. Arī lauksaimnieku organizāciju pārstāvji uzsvēra, ka Baltijas valstīm jau ir bijis pietiekami ilgs (no 2004.gada) pārejas periods tiešo maksājumu izlīdzināšanas jomā un tā turpināšana vēl vairākus gadus nav pamatojama nekādiem argumentiem. „Resursu cenas mums ir vienādas. Tad kādēļ Latvijai ir vissliktākie cipari? Vai tādēļ, ka arī klimats mums ir sliktāks?” retoriski jautāja Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Tāpat sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka 1 miljards eiro septiņu gadu laikā (2014 – 2020) ES budžetam ir salīdzinoši neliela summa, kas būtu nepieciešama visu triju Baltijas valstu tiešo maksājumu pietuvināšanai ES vidējam līmenim, jo šobrīd ES dažādu izšķirošu lēmumu pieņemšanas cenas nereti mērāmas vairāku desmitu reižu augstākā līmenī.
Sarunā piedalījās zemkopības ministre Laimdota Straujuma , Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārkls, Zemnieku saeimas (ZSA) priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas (ZSA) priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, Kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, LPKS Latraps izpilddirektors Edgars Ruža un Saeimas deputāts Jānis Dūklavs (ZZS).
