Raimonds Vējonis
Valsts prezidents piedalās Ebreju genocīda upuru piemiņas pasākumā
“Šodien Latvija noliec galvu holokausta upuru priekšā. Mēs atskatāmies sāpīgajā pagātnē, lai paturētu to prātā, veidojot mūsu kopīgo nākotni,” uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 2018. gada 4. jūlijā, piedaloties Ebreju genocīda upuru piemiņas pasākumā Gogoļa ielā, vietā, kur 1941. gada 4. jūlijā tika nodedzināta Rīgas ebreju Lielā Horālā sinagoga.

Valsts prezidents atzīmēja, ka neviens skaitlis nevar izteikt to, ko Latvijas valsts un sabiedrība zaudēja līdz ar ebreju kopienas lielākās daļas iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā. Divdesmitais gadsimts Latvijas vēsturē ir atstājis vairākas dziļas rētas. Viena no tām ir 4. jūlijs. Datums, kurā 1941. gadā pirmie upuri gāja bojā nodedzinātajā sinagogā, iezīmējot ceļu uz masu slepkavībām Biķernieku un Rumbulas mežos.

“Diemžēl arī šodien divdesmitā gadsimta rēgi nekur nav izgaisuši. Konflikti un karadarbība norisinās gan tuvos, gan tālos reģionos. Sabiedrībā un publiskā telpā augsni rod ksenofobija, naids un neiecietība pret visu citādo. Šodienas cerība ir tie, kas atceras baisos pagātnes notikumus,” atzina Raimonds Vējonis.