Valsts prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu VMD darbībai un pamatuzstādījumiem, veicot tā pilnvarās noteiktos uzdevumus, kā arī apliecināja atbalstu centieniem sasniegt atbilstošu valsts budžeta dotācijas apjomu, kas 2013.gadā samazināta par 0,9 milj. latu un neatbilst nepieciešamajam darba apjomam, konkrēti skarot meža uguns apsardzību. Abas puses bija vienisprātis, ka nepietiekams nodrošinājums tieši ugunsdrošības jomā var izvērsties par lielu bīstamību ne tikai mežiem, bet arī cilvēkiem sausu vasaru un paaugstinātas ugunsbīstamības sezonu laikā. Tādēļ Valsts prezidents apliecināja savu papildus iesaistīšanos šī jautājuma risinājumu meklējumos jau tuvākajā sarunā ar Ministru prezidentu V.Dombrovski.
Savukārt A.Krēsliņš uzsvēra, ka meža ugunsgrēku ierobežošanas un likvidēšanas darbu izpildes organizācija, turpinot materiāli tehnisko resursu bāzes atjaunošanu un papildināšanu, ir viena no 2012.gada prioritātēm, bet iespējamie riski saistīti ar valsts budžeta līdzekļu pieejamību šis prioritātes īstenošanai. Pēc Valsts meža dienesta informācijas visvairāk meža ugunsgrēki bija izcēlušies 2006.gadā, kad to skaits sasniedza 1 929, bet mežsaimniecībai nodarīto zaudējumu summa bija gandrīz divi miljoni latu. 2011.gadā mežsaimniecībai nodarīto zaudējumu summa bija 42 400 latu.
Vienlaikus VMD vadītājs informēja Valsts prezidentu par dienesta strukturālajām izmaiņām, kā arī būtisko finansējuma samazinājumu ekonomiskās krīzes iespaidā, kas VMD ir bijis lielāks nekā vidēji valstī. Rezultātā dienestā notikušas ievērojamas strukturālas izmaiņas, kas skārušas gan mežziņu darba apjoma pieaugumu, vienlaikus saņemot mežu nozarē nekonkurētspējīgu atalgojumu, gan pakalpojumu pieejamības samazināšanos, it īpaši mazāko meža zemju platību īpašniekiem. Vienlaikus dienests nodrošina tam uzticēto uzdevumu izpildi, iespēju robežās uzlabojot mežziņu tehnisko aprīkojumu, izstrādājot jaunu ģeoinformatīvo sistēmu, lai mežziņi varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, vienam darbiniekam uzraugot aptuveni 10 miljonus latu vērtīgus meža un zemes īpašumus.
Sarunā puses skāra arī jautājumus, kas saistīti ar Medību likuma izmaiņu virzību Saeimā, kā arī konkrēti skāra vilku un lūšu populācijas ierobežošanas iespējas, kas atsevišķos Latvijas reģionos apdraud lauku saimniecības un mājdzīvniekus. Valsts prezidents un VND vadītājs bija vienisprātis par to, ka medību resursu pārvaldīšana nepieciešama ne tikai, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc medībām, bet arī, lai līdzsvarotu savvaļas sugu aizsardzības, medību resursu izmantošanas un citu zemes lietošanas veidu, īpaši mežsaimniecības un lauksaimniecības, intereses.
Sarunas noslēgumā tika pārrunāta arī mežu nozares izglītības nozīme Latvijā attiecībā uz augstākās un speciālās izglītības iegūšanas iespējām, kas šobrīd ir salīdzinoši samazinājušās un nav pietiekamas.
