Paužot savu viedokli par svētku gada pasākumiem, Andris Bērziņš uzsvēra: „Būtiski, lai svētkus justu visā Latvijā, ne tikai Rīgā vai lielajās pilsētās. Tiem ir jānonāk līdz katrai mājai un katram cilvēkam. Tādēļ gatavošanās jāsāk jau tagad, iesaistot pašvaldības. Vienlaikus jāņem vērā, ka svētkos noteikti jāiesaista mūsu tautieši no visas pasaules.”
Šīs valdības deklarācijā kā viens no uzdevumiem sadaļā „Kultūrtelpa” teikts: „Izstrādāsim programmu Latvijas Republikas simtgadei un uzsāksim tās īstenošanu, tajā skaitā uzsāksim darbu pie Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveides.”
D.Melbārde informēja, ka Kultūras ministrija kopā ar Nacionālo kultūras padomi šobrīd ir uzsākusi darbu pie svētku programmas izstrādes, raugoties uz to no kultūras nozares skatu punkta. Ministre uzsvēra, ka līdzās svētku saturiskajai koncepcijai to veiksmīga norise lielā mērā būs atkarīga no publiskās infrastruktūras sakārtošanas. Kā viens no nozīmīgākajiem jautājumiem ir Daugavas stadiona rekonstrukcija ar mērķi vairakkārt palielināt skatītāju vietas. Valsts prezidents pauda atbalstu šāda plāna realizēšanai, jo tas varētu atrisināt arī vienu no šobrīd aktualizētajiem jautājumiem par jaunas brīvdienas noteikšanu pirmdienā pēc svētkiem. „Te nav runa par dalībniekiem, kuri to ir godam pelnījuši. Jautājums ir par to, kādēļ šāda brīvdiena ir nepieciešama visā Latvijā,” pauda Valsts prezidents un kā kompromisa risinājumu ieteica priekšlikumu noslēguma koncertu rīkot sestdienā, nevis svētdienā. Kultūras ministre atzina, ka šāds risinājums ir iespējams, bet tādā gadījumā jāizpilda priekšnoteikums par Daugavas stadiona pārbūvi, lai deju svētku koncertus varētu apmeklēt daudz vairāk skatītāju, kas kompensētu koncertu skaita samazināšanu.
Nacionālais attīstības plāns paredz vairāku nozīmīgu 21.gs kultūras un sporta būvju radīšanu: mūsdienīga akustiskā koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs, Nacionālais stadions.
