Sarunas gaitā V.Vītols uzsvēra, ka demogrāfijas problēma ir visnopietnākā, kas šobrīd Latvijai jārisina, turklāt valsts politiskās vadības aprindās tā joprojām nav pienācīgi novērtēta. Savukārt Ilmārs Mežs atzina, ka šo jautājumu joprojām vēl ir iespējams labot. Kā pozitīvu piemēru demogrāfs minēja Igaunijas rīcību un politiskos lēmumus ģimeņu atbalstam pirms desmit un vairāk gadiem, kas šobrīd dod reālus pozitīvus rezultātus.
Kā būtiskāko šķērsli izvēlei par labu divu un vairāku bērnu skaitam ģimenē I.Mežs nosauca nodokļu politiku, kas Latvijā neatbalsta, bet gan gluži otrādi – negatīvi ietekmē tās ģimenes, kam ir bērni iepretim tiem, kam bērnu nav. „Mēs savā valstī faktiski esam sodījuši cilvēkus, kam ir vairāki bērni, pakļaujot viņus lielākam nabadzības riskam nekā ģimenes, kam bērnu nav. Šī situācija ir steidzami jālabo,” teica I.Mežs. Šajā kontekstā sarunas dalībnieki bija vienisprātis par to, ka atbalsts ģimenēm ir ne tikai māmiņu algas un labā iespēja ar bērnu pēc viņa dzimšanas pavadīt vairāk laika nekā vairākās citās Eiropas valstīs, bet tai noteikti vajadzētu būt arī nodokļu politikai neapliekamā minimuma izpratnē. Tā būtu arī izšķiršanās starp neapliekamo minimumu visiem strādājošajiem vai īpaši orientēt to uz ģimenēm ar bērniem. „Nākotnes fonda” priekšlikums ir neapliekamo minimumu par apgādībā esošiem bērniem palielināt līdz tādam pašam apjomam, kāds tas ir pensionāriem (no 165 EUR līdz 235 EUR). Bet, ņemot vērā Igaunijas pieredzi, Latvija varētu apsvērt arī agrākas pensionēšanās un pensiju uzkrājuma indeksēšanas iespējas, mājokļa atbalsta palīdzību un citus papildus atbalsta mehānismus ģimenēm ar bērniem.
Valsts prezidents uzsvēra, ka pēc viņa pārliecības Latvijai ir mērķtiecīgi jāvirzās uz neapliekamā minimuma pietuvināšanu Eiropas Savienības (ES) valstu līmenim, kas mazinātu gan ēnu ekonomikas riskus, gan pozitīvi ietekmētu iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, samērojot to ar citās ES valstīm.
Sākot ar 1991.gadu, Latvijā ir negatīvs dabiskais pieaugums. Līdz 2013.gadam iedzīvotāju skaits samazinājies par 13% tikai negatīvā dabīgā pieauguma dēļ un vēl tikpat emigrācijas dēļ. Latvijā dzimstības rādītājs ir viens no zemākajiem ES, arī Baltijas valstu vidū.
