Valsts prezidents izteica pateicību visiem Dziesmu un deju svētku procesā iesaistītajiem: “Dziesmu svētku kustība ir kā mūžīgais dzinējs, un jūs esat šī dzinēja darbinātāji. Tāpat vēlos uzsvērt, ka tikpat svarīga kā kultūras misija ir arī Dziesmu svētku sociālā izpausme, kas dalībniekiem ikdienā dod kopības sajūtu.”
Kultūras ministrs un Dziesmu svētku padomes vadītājs Nauris Puntulis atzīmēja, ka ceļā uz Dziesmu svētku 150 gadu atzīmēšanu 2023. gadā šobrīd ir liela atbildība par svētku kustības ilgtspēju.
Tika pārrunāti izaicinājumi, kas saistās ar XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanu šovasar. XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa informēja, ka svētki šogad ir plānoti no jūlija līdz oktobrim decentralizēti un bez liela dalībnieku skaita pulcēšanās. To norises pamatprincipi būs epidemioloģisko nosacījumu ievērošana, svētku notikumu norises vietas ārtelpās Rīgā un reģionos.
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs, diriģents Romāns Vanags atzīmēja, ka “sabiedrībai šobrīd ir nepieciešama gan fiziskā, gan morālā vakcīna, un Dziesmu svētku sajūta ir svarīga nācijas vienotībai un kopības sajūtai. Ir jāatrod no veselības drošības viedokļa visi iespējamie formāti, lai šie svētki šogad notiktu. Ir svarīgi šai paaudzei piedzīvot “Dziesmu svētku poti”, lai nodrošinātu svētku kustības nepārtrauktību”.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Dziesmu un deju svētku kustība ir nemitīgā attīstībā, un ir būtiski nodrošināt kustības pēctecību, Pašvaldību likumā skaidri nosakot pašvaldību atbildību par nacionālo kultūru un Dziesmu un deju svētku kustību.
Sarunas dalībnieki apmainījās viedokļiem par to, kā uzturēt svētku kustību tiešsaistes apstākļos un apgrūtinātos psihoemocionālos apstākļos skolu darbībā. Horeogrāfe un XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” projekta vadītāja Zanda Mūrniece pievērsa uzmanību tam, kā ikdienā motivēt jauniešus un kolektīvu vadītājus paturēt interesi par Dziesmu un deju svētku kustību un par piedalīšanos attālinātās svētku gatavošanās nodarbībās, un “lai deja, dziesma un latviskās vērtības joprojām būtu modē”.
Mārtiņš Klišāns, diriģents, Dziesmu un deju svētku padomes loceklis, atzīmēja, ka “tas ir mūsu goda jautājums, lai šis pārbaudījumiem bagātais laiks vainagotos ar tādiem svētkiem, kādi šajos apstākļos būs šovasar iespējami”. Diriģents arī vērsa uzmanību uz nepieciešamību novērst nepilnības izglītības sistēmā, jo jau šobrīd to dēļ ir apdraudēta zēnu koru kustība un vīru koru pārstāvniecība Dziesmu svētkos.
Sarunā tika iezīmēta arī gatavošanās Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem 2023. gadā un nepieciešamie darbi, kas jāveic jau šobrīd.
2023. gada Dziesmu un deju svētku deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš uzsvēra, ka šobrīd dejotāji trenējas tiešsaistē un ar lielu izdomu, bet tas nevar būt ilgstoši: “Būtu svarīgi deju kolektīvu nodarbības ārtelpās pielīdzināt sporta nodarbībām, ievērojot visas valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības.”
Tika apspriestas konkrētas iespējas, kā nodrošināt kvalitatīvu Dziesmu un deju svētku kustības ilgtspēju un finansiālo nodrošinājumu. Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte uzsvēra, ka arī pārmaiņu laikos ir jālūkojas, lai politiskajā un pašvaldību līmenī tiek nostiprināta Dziesmu un deju svētku kustības nākotne: “Administratīvi teritoriālā reforma daļā kultūras darbinieku rada bažas par kultūras centru tālāko darbību un kolektīvu vadītāju darbu. Ir svarīgi, lai Pašvaldību likumā ir nostiprināta Dziesmu un deju svētku kustības ilgtspēja.”
