Valsts prezidenta Egila Levita uzruna “Latvijas mūzikas gada balvā 2019”
Dārgie mūzikas draugi!
Dārgie latvieši!
Talants ir dabas dots, un talantam līdzi dots ir aicinājums to piepildīt.
Daudzi ir aicināti, bet tikai nedaudzi nonāk līdz izcilībai. Taču diez vai šī aksioma ir spēkā Latvijā, jo, ja mēs apskatāmies, kas atrodas mūsu “mūzikas Olimpā”, ir tik daudz izcilību, ka, man šķiet, mums izcilību ir vairāk nekā jebkurai citai tautai. Mūzikā mēs esam lielvalsts!
Satversmē ir teikts, ka Latvijas valsts uzdevums ir garantēt latviešu nāciju, valodu un kultūru. Līdz ar to latviešu kultūra un tai skaitā arī mūzika ir Latvijas valsts pamatā. No tā izriet, ka Latvijas valstij ir jārūpējas par kultūru, Šeit es gribētu minēt vienu parādu, kas Latvijas valstij ir jāatdod mūziķiem, kultūrai, visai latviešu tautai, un tā ir, kā jūs visi zināt, koncertzāle.
Es domāju, ka tagad šis jautājums ir sācis iekustēties, un nākamgad, kad mēs pasniegsim Lielo mūzikas balvu 2020, mēs varētu teikt – jaunā koncertzāle ir sākusi tapt.
Maija Einfelde un Pauls Dambis ir ārkārtīgi izcili vienas paaudzes komponisti, kuru devums latviešu mūzikā ir nenovērtējams un ierakstīts zelta burtiem visas latviešu tautas kultūras vēsturē.
Jūsu dzīves gājumi ir bijuši ļoti atšķirīgi, un mēs redzam, ka rezultāts ir viens – milzu devums latviešu mūzikā, latviešu kultūrā. Šis devums ir atšķirīgs, bet šis devums savā lielumā ir viens.
Es pateicos jums abiem, Einfeldes kundze un Dambja kungs, par to, ko jūs esat darījuši visa mūža garumā mums visiem, latviešu tautai, un mums visiem, mūzikas mīļotājiem, jo bez jūsu devuma, protams, mūsu mūzikas pasaule būtu daudz nabadzīgāka.
Paldies jums!
