Sarunas gaitā tika skarti jautājumi, kas saistās ar tautsaimniecības attīstību ietekmējošiem faktoriem – industriālās politikas izstrādi un Nacionālās attīstības plānu (NAP), ES fondu apguvi un fondu līdzekļu piesaistīšanas iespējām nākamajā plānošanas periodā, akcentējot lauksaimniecības politikas jautājumus un tiešmaksājumu palielināšanas nozīmi Latvijas un Baltijas lauksaimniekiem, kā arī par enerģētikas stratēģiju. Komisijas vadītājs informēja par Valsts prezidentu par šī brīža komisijas darbības aktualitātēm, kas saistās ar jaunas industriālās politikas izstrādes gaitu un enerģētikas politikas nepieciešamību, kuras izstrāde šobrīd esot viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm. Pagaidām gan komisija strādājot pie iepriekšējās Saeimas aizsāktajiem likumdošanas aktiem, kuri saņemti pēctecībā. Vienlaikus, ņemot vērā enerģētikas jautājuma aktualitāti un gaidāmās diskusijas Saeimā, tiks veidota īpaša Enerģētikas apakškomisija.
Komisijas vadītāja vietnieks J.Dūklavs uzsvēra, ka fondu apguves gaitā viens no galvenajiem uzdevumiem ir šo līdzekļu novirzīšana ražošanai, kā arī visu triju Baltijas valstu vienota pozīcija, pieeja un kritēriji sarunās ar ES amatpersonām. Bez šādas pieejas pozitīvs rezultāts ne lauksaimniecības jautājumos, ne infrastruktūras projektos un to līdzfinansēšanā no ES fondiem nav panākams. Turklāt Kohēzijas līdzekļu turpmākai saņemšanai izšķirīgi nozīmīgs kritērijs ir to reālā apguve, bez kuras nav pamatojama turpmāka šī fonda resursu pieprasīšana un saņemšana.
Valsts prezidents aicināja sarunas dalībniekus iespējami plašāk izmantot Baltijas valstu starpparlamentārās sadarbības iespējas vienotas pozīcijas nostiprināšanai gan lauksaimniecības politikas, gan citos ar nākamo ES plānošanas periodu saistītos jautājumos, ko sarunās Briselē vairakkārt uzsvēruši arī ES un EK pārstāvji. „Tikai vienotā pozīcijā mēs varam iegūt labus rezultātus. Darbojoties individuāli, uz rezultātiem grūti cerēt,” uzsvēra Andris Bērziņš.
Sarunas gaitā Valsts prezidents aicināja komisiju kopīgi ar Tieslietu ministriju jau tuvākajā laikā izvērtēt Maksātnespējas likuma pilnveidošanas iespējas, lai turpmāk juridiskas personas maksātnespēja tiktu vērtēta daudz rūpīgāk un par maznozīmīgu parādu nopietnam uzņēmumam netiktu uzsākts maksātnespējas process. „Likuma trūkumi pasliktina uzņēmējdarbības vidi un grauj uzticību investoru acīs,” piebilda Valsts prezidents.
Sarunas izskaņā Valsts prezidents pauda gatavību arī turpmāk pēc nepieciešamības tikties ar komisiju vai tās vadītājiem, tai skaitā, pats piedaloties atsevišķu jautājumu skatīšanā komisijā.
