Šajā sakarībā finanšu ministrs uzsvēra, ka Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, tai skaitā, pirmā no Baltijas valstīm, kas iesniegusi Partnerības līgumu, ieguldot lielu darbu kopā ar sociālajiem partneriem un pašvaldībām, lai jau šogad varētu uzsākt plānotās finansējuma programmas. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja šādu pieeju, vienlaikus uzsverot, ka ne mazāk svarīga šajā ziņā ir jauna pašvaldību izlīdzināšanas fonda modeļa – likumdošanas izstrāde, ko nepaveica iepriekšējā valstība, bet kas noteikti jāpaveic šai valdībai, nosakot atbildīgo ministriju.
2013. gada 17. decembrī Ministru kabinets apstiprināja Partnerības līguma projektu, kas ietver ar ES fondu investīcijām sasniedzamos mērķus un finansējuma sadalījumu, kā arī 2014. gada 11. februārī Ministru kabinetā apstiprinātā 2014.-2020. gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda Darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka gan Partnerības līgumam, gan Darbības programmai “Izaugsme un nodarbinātība” ir jānodrošina tādus ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā, lai radītu izaugsmi un jaunas darba vietas, pēc iespējas efektīvāk izmantotu nodokļu maksātāju naudu un nodrošinātu Eiropas komisijas (EK) rekomendāciju īstenošanu. Nepilnīga EK rekomendāciju īstenošana, var kļūt par kavēkli Darbības programmas paātrinātai apstiprināšanai, atsevišķos gadījumos ierobežojot līdzekļu izmaksu Latvijai.
Ministrijas pārstāvji informēja, ka Latvijai tika izteiktas septiņas EK rekomendācijas, no kurām visgrūtāk veicas ar augstākās izglītības reformu īstenošanu, zinātnes un inovāciju infrastruktūras attīstību. Valsts prezidents piebilda, ka reformas izglītībā joprojām ir izšķirīgi nozīmīgas Latvijas tālākai attīstībai kopumā, uzsverot, ka vietumis Latvijā pašas skolas (arodskolas) ir bijušas daudz progresīvākas par izglītības resoru reformu veikšanā, modernizējot savu darbību un pielāgojot to darba tirgus vajadzībām. Par to Valsts prezidents ir pārliecinājies virknē reģionālo vizīšu.
Ministrijas pārstāvji tāpat informēja, ka EK var apstiprināt Partnerības līgumu izmantojot paātrināto procedūru, tādējādi ļaujot pēc iespējas ātri uzsākt jaunā perioda investīcijas, lai radītu izaugsmi un jaunas darba vietas. Lai to sasniegtu nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu Darbības programmas sagatavošanu, lai pēc iespējas efektīvāk veiktu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu un EK rekomendāciju īstenošanu. Vienlaikus pastāv bažas, ka, neizpildot nosacījumus, paātrinātā procedūra var netikt piemērota. Valsts prezidents mudināja ministrijas pārstāvjus un visu valdību pēc iespējas vairāk iesaistīties programmas sagatavošanā, pieļaujot arī savu iesaisti sarunās ar ES amatpersonām, ja tāda būtu nepieciešama.
Finanšu ministrs paskaidroja, ka atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda šobrīd Latvijai ir daudz lielāka izpratne par procesu un arī pieredze, kas iegūta aizvadītajā periodā. Līdz ar to šobrīd trīs programmu vietā ir sagatavota viena, nav plānoti naudas apjomi izdevumiem, bet mērķi, atbilstoši kuriem tiek plānotas investīcijas saskaņā ar noteiktām prioritātēm, līdzekļu apguvē ir veidota integrēta pieeja, lai fondu ieguldījums sniegtu labumu un sasniegtu gaidīto rezultātu, paredzēta arī sabalansēta starpnozaru sadarbība, atbalstītas jomās, kur redzama nepieciešamība tālākām reformām.
