Tāpat Andris Bērziņš uzsvēra, ka ir pārliecināts par Baltijas valstu gatavību iespējamajiem ekonomiskajiem satricinājumiem Eiropā, jo tās ir iepriekšējos krīzes gados veikušas virkni nozīmīgu strukturālo reformu un izdevumu samazinājumu, pieņēmušas daudzus nopietnus lēmumu, kas sakārto valstu finanšu sektoru, kas ir papildus garantija tam, ka jebkādus jaunus finanšu satricinājumus Baltijas valstis varēs pārvarēt daudz vieglāk nekā tas būtu sagaidāms pirms tam.
Andris Bērziņš arī atzina, ka enerģētikas projekti Baltijas valstīs ir jāvērtē un jāskata kopumā, piebilstot: „Mūsu nākotne ir kopīgos projektos, kā minimums kopīgos projektos Baltijas valstu reģionā.” Šī rīta tikšanās laikā ar Baltijas valstu un Polijas prezidentiem tika pārrunāti jautājumi, kas skar drošības jautājumus reģionā, budžeta izdevumus aizsardzības jomai un gatavošanos nākamā gada maijā plānotajam NATO samitam Čikāgā, kā arī enerģētikas un Austrumu partnerības jautājumus. Tikšanās noslēgumā Eiropas Komisijas viceprezidents Sims Kallass (Siim Kallas) sniedza pārskatu par Eiropas Savienības nākamās finanšu perspektīvas transporta projektu plāniem, to finansēšanu un īpaši pieskaroties „Rail Baltic” projektam Baltijas valstīs un tā nozīmei.
Kā viens no būtiskākajiem drošības politikas jautājumiem tika minēta NATO patrulēšanas Baltijas gaisa telpā turpināšana, apspriežot iespēju patrulēšanu Baltijas gaisa telpā pārveidot par pastāvīgu misiju. Valsts prezidents informēja kolēģus par savu neseno vizīti Afganistānā, kur viņam bija tikšanās ar vairākiem augstākajiem virspavēlniekiem Ziemeļu reģionā. Viņš uzsvēra, ka guvis vispusīgu priekšstatu par situāciju tieši Ziemeļu reģionā, kur izvietoti arī Latvijas karavīri, un par to, ka pēc varas nodošanas afgāņu rokās 2014.gadā NATO nepametīs Afganistānu, bet turpinās apmācīt afgāņu spēkus. Viņš uzsvēra pārliecību ka Afganistānā vēl ilgstoši būs nepieciešams atbalsts virknei humānu jautājumu risināšanai.
Diskutējot par reģiona drošību tika skarts arī jautājums par budžeta finansējumu aizsardzības jomai rēķinot to no IKP. Ekonomiskās krīzes rezultātā Lietuvas un Latvijas finansējums ir samazinājies ievērojami, kas sastāda 1,1% no IKP Latvijā un 0,85% no IKP Lietuvā. Šai sakarā Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess izteica aicinājumu nākamajos budžeta gados šo finansējumu palielināt. Valsts prezidents Andris Bērziņš jau iepriekš ir uzsvēris ka Latvija palielinās finansējumu aizsardzības jomai vienlaikus ar ekonomisko izaugsmi. Kaut arī Latvijas budžetā aizsardzības jomu ir skāris samazinājums NATO aizsardzības politikas plānošanas līmenī ir augstu novērtētas Latvijas aizsardzības nozarē veiktās reformas, kuras ir ļāvušas ne tikai saglabāt Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, bet arī efektivizēt un samazināt administratīvās izmaksas.
Nākamā Baltijas valstu prezidentu ikgadējā tikšanās notiks 2012.gadā Lietuvā.
