Valsts prezidents Egils Levits šodien Valetā, Maltas galvaspilsētā, 17. neformālajā Eiropas parlamentāro prezidentu sanāksmē, uzsvēra kopīgās Eiropas Savienības (ES) vērtības un mērķus kā galvenos atskaites punktus tālākai ES efektivitātei pasaulē: “Mūsu kopīgās vērtības un mērķus mums jānodrošina ikdienas politiskajā rīcībā, tas ir mūsu spēks. Lai ES uzlabotu efektivitāti un konkurētspēju pasaulē, mums ir jāuzlabo lēmumu pieņemšanas process un ātrums, jāstrādā ar mūsu iekšējiem un ārējiem draudiem.”
Runājot par šī brīža apdraudējumu Eiropas drošībai un vērtībām – Krievijas izraisīto karu Ukrainā –, Valsts prezidents uzsvēra, ka tas nav lokāls konflikts, bet drošības risks globālajai drošībai: “ES jāturpina visa veida – militārā, politiskā, humānā – palīdzība Ukrainai. Jāaizstāv mūsu vērtības, jāiestājas par taisnīgumu. Miers ir iespējams, tikai balstoties uz taisnīgumu.”
E. Levits atgādināja, ka jau divas starptautiskās tiesas izskata Krievijas paveiktos kara noziegumus, un aktuāls ir jautājums arī par īpašā tribunāla izveidošanu, kas Krievijai liktu uzņemties atbildību par pastrādātajiem noziegumiem.
Tāpat Valsts prezidents aicināja valstis rast veidus, kā konfiscēt un pēc tam novirzīt Ukrainas atjaunošanai Rietumos iesaldētos un sankciju sarakstā iekļautos Krievijas īpašumus un aktīvus.
Tāpat E. Levits akcentēja, ka Latvija atbalsta tālāku ES paplašināšanos, iekļaujot Ukrainu, Moldovu un Rietumbalkānus. “Jāuzsver arī transformācija, kādai iziet cauri katra kandidātvalsts ceļā uz dalību ES,” piebilda Valsts prezidents.
Runājot par citiem Eiropas apdraudējumiem, Valsts prezidents minēja arī hibrīduzbrukumus, dezinformāciju un manipulāciju ar sabiedrības viedokļiem digitālajā vidē un populismu.
Pievēršoties ES kohēzijas politikai, Valsts prezidents atzina, ka tas ir viens no vēsturiski atbildīgākajiem ES uzdevumiem – panākt līdzsvaru starp ES dalībvalstīm, sociālajām grupām un cilvēkiem: “Tā ir mūsu atbildība nākamās paaudzes priekšā. Ņemot vērā kara Ukrainā radītās sekas un iespaidu uz ES valstu ikdienu, nepieciešams ātri pieņemt lēmumus, kas atvieglotu situāciju ar bēgļu uzņemšanas praktiskajiem sociālekonomiskajiem jautājumiem.”
Valsts prezidents diskusijā izvirzīja jautājumu par to, kā precīzāk izmantot ES līdzekļus attīstības valstīm. “Attīstības palīdzība ir jāsasaista ar labas pārvaldības kritēriju, jo pretējā gadījumā līdzekļi var tikai veicināt korupciju un nenonākt līdz paredzētajam mērķim. Ir jāatbalsta cilvēki, kuri ir cietuši, bet ne režīmi. Tādā gadījumā varēsim teikt, ka globālais taisnīgums stimulēs starptautisko tiesību ievērošanu un miera saglabāšanu pasaulē,” sacīja E. Levits.
ES parlamentāro valstu prezidenti šodien Maltas galvaspilsētā Valetā tikās t.s. Arajološas grupas ikgadējā sanāksmē, lai apspriestos par drošību Eiropā, atbalstu Ukrainai Krievijas izraisītā kara apstākļos, ES kohēzijas politiku un efektivitāti globālajā kontekstā.
