D.Pavļuts Valsts prezidentu informēja par Nacionālās industriālās politikas (NIP) izstrādes gaitu, kas paredz identificēt Latvijas ražotos eksportspējīgākos produktus un eksportspējīgākos pakalpojumus, kā arī attīstīt rūpniecisko zonu un telpu attīstību tajās Latvijas lielākajās pilsētās, kurās vēsturiski ir pastāvējuši rūpnieciski industriālie rajoni: „No valsts puses lielajās pašvaldībās ir jānodrošina valsts atbalsta instrumenti, vide un vieta, lai uzņēmēji spētu efektīvi izmantot bijušo industriālo teritoriju rajonus,” pauda D.Pavļuts. Plānots, ka š.g. rudenī EM ar NIP iepazīstinās plašāku sabiedrības daļu.
Abas amatpersonas pārrunāja arī valsts kapitāla daļu pārvaldības modeļa reformu. Līdz šim EM ir izstrādājusi Publiskās personas komercdarbības koncepcijas projektu un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas projektu. Piedāvātais modelis paredz izveidot centralizēto pārvaldības institūciju (turpmāk - CPI), kas darbu varētu uzsākt jau 2013.gada martā. Turpmāk daļēji centralizētajā modelī valsts kapitāla daļu pārvaldība tiktu sadalīta starp nozares ministriju, kas pārrauga nozares attīstību un ar nozares specifiku saistītos jautājumus, kā arī nosaka kapitālsabiedrību specifiskos, nefinanšu mērķus un CPI, kas pārraudzītu finanšu rezultātu jautājumus un korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu un īstenošanu. Savukārt CPI tiktu veidots kā Ministru kabineta pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestāde, kas tiktu finansēta no valsts budžeta. Paredzēts, ka CPI funkcijās ietilptu korporatīvās pārvaldības vadlīniju izstrāde un to ieviešanas uzraudzība, kapitālsabiedrību finanšu mērķu noteikšanas uzraudzība, valdības, kapitāla daļu turētāju un kapitālsabiedrību konsultēšana, kapitālsabiedrību darbības uzraudzība, sasniegto mērķu un rezultātu izvērtēšana, kā arī valsts kapitāla daļu pārvaldība un atsavināšana. Tādējādi tas tuvākajā nākotnē arī ļaus diskutēt par Privatizācijas aģentūras turpmāko darbību.
Savukārt EM izstrādātā Publiskās personas komercdarbības koncepcija paredz, ka publisko personu kapitālsabiedrības var iegūt līdzdalību citās sabiedrībās, kuru darbība atbilst publiskās personas komercdarbības nosacījumiem, vai, ja līdzdalība ir nepieciešama, lai nodrošinātu publiskās personas kapitālsabiedrības komercdarbības mērķu sasniegšanu, kā arī ja ir izvērtēts, ka ar publisko personu kapitālsabiedrības līdzdalību citā sabiedrībā tās resursi tiek izmantoti racionāli un ekonomiski pamatoti, ievērojot labas korporatīvas pārvaldības principus.
Ministrs Valsts prezidentu informēja, ka noris darbs pie Enerģētikas stratēģijas 2030 (Stratēģija) izstrādes. Pašlaik ir veiktas nepieciešamās korekcijas attiecībā uz energoresursu patēriņa prognozēm 2030.gadā, tai skaitā prognozēto dabasgāzes patēriņu, atjaunojamo energoresursu mērķu enerģijas ražošanā sasniegšanu un kopējo tautsaimniecības energointensitāti.
Stratēģija nosaka, ka jauni liela apjoma ražošanas jaudu projekti tiks atbalstīti, tikai vadoties pēc tirgus signāliem, projektu ekonomiskā pamatojuma un potenciālā komerciālā izdevīguma.
Runājot par enerģētikas politiku un enerģijas tirgu, Valsts prezidents akcentēja nepieciešamību domāt par veidiem, kas nodrošinātu nepārtrauktu un drošu energoapgādi, vienlaikus meklējot risinājumu ierobežot negatīvu finansiālu ietekmi uz elektrības patērētājiem, sevišķi mājsaimniecībām.
Sarunas noslēgumā Valsts prezidents D.Pavļutam novēlēja izturību sekmīgi īstenojot EM iesāktās reformas.
