Valsts prezidents Valdis Zatlers piektdien, 26. septembrī, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 18.septembrī pieņemto likumu „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Valsts prezidents uzskata, ka likums rada būtiskas izmaiņas līdzšinējā tiesiskajā regulējumā, jo, atsakoties no Ministru kabineta kontroles zemesgabala minimālās vērtības noteikšanā, nav noteikti caurskatāmi kritēriji iespējami zemākas vērtības noteikšanā un paredzēta nesamērīgi plaša rīcības brīvība tiesību normas piemērotājam.
Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, pēdējā lasījumā atbalstot par likumprojektu atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, papildinot Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 8.pantu ar astoto daļu, kas paredz iespēju noteikt atsavināšanai paredzētā zemesgabala nosacīto cenu zemāku par tā kadastrālo vērtību. Līdz ar to likumā Saeima veikusi būtiskas izmaiņas, atsakoties no kadastrālās vērtības principa piemērošanas.
Valsts prezidents, nosūtot likumu otrreizējai caurlūkošanai, uzsver, ka šāds radikāls pagrieziens tiesiskajā regulējumā pieļaujams tikai pēc rūpīga risku novērtējuma gan uz iespējamajām izmaiņām finanšu ieņēmumu jomā, gan citiem jaunā regulējuma izmantošanas riskiem. Zemes kadastrālās vērtības princips kā minimālā atsavināšanas vērtība zemesgabalam ir nostiprinājies kā būtisks Latvijas Republikas zemes reformas pamatelements un attīstījies kopš Latvijas Republikas zemes reformu reglamentējošo tiesību aktu pieņemšanas 1991.gadā. Līdz ar to valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā zemesgabala minimālā atsavināšanas vērtība ir skaidri noteikta, un plašu rīcības brīvību tās samazināšanai likums nepieļauj.
„Saeimas pieņemtās tiesību normas nenostiprina caurskatāmu un tiesiski noteiktu valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas procedūru, kas var radīt pateicīgu augsni iestādes subjektīviem lēmumiem un interešu konflikta situācijām,” vēstulē Saeimai norāda Valsts prezidents. Viņš uzskata, ka spēkā esošais likuma 8.pantā noteiktais regulējums ir nepietiekams, jo lēmumu par nekustamā īpašuma vērtības nosacītās cenas zemāko slieksni katrā atsevišķā gadījumā attiecībā uz valsts nekustamo īpašumu nosaka vienīgi valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” amatpersonas, savukārt attiecībā uz pašvaldību nekustamo īpašumu – attiecīgā pašvaldība vai tās institūcijas.
Izprotot šī brīža situāciju nekustamo īpašumu tirgū, kur var rasties situācija, ka kadastrālā vērtība ir augstāka par tirgus vērtību, Valsts prezidents savā vēstulē Saeimai piedāvā divus iespējamus risinājumus: pirmais - noteikt efektīvu mehānismu kadastrālo vērtību aktualizācijai un izdot atbilstošus noteikumus, paredzot elastīgāku kadastrālo vērtību bāzes aktualizācijas procesu gadījumā, ja objektīva informācija liecina par būtiskām izmaiņām nekustamā īpašuma tirgū; otrs - paredzēt stingrāku un detalizētāku nekustamā īpašuma novērtēšanas un nosacītās cenas noteikšanas kārtību.
Pielikumā: Valsts prezidenta vēstule LR Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem