“Atzinīgi novērtēju to, ka tiek pilnveidots maksātnespējas procesa regulējums un tā piemērošanas prakse. Taču atsevišķu ar interešu konflikta novēršanu saistīto normu izstrāde vienlaikus ar akciju sabiedrības “Trasta komercbanka” likvidācijas procesu un tiesas izlemšanā esošu jautājumu par administratora iecelšanu šīs kredītiestādes maksātnespējas procesā, rada aizdomas par vēlmi ietekmēt konkrētos procesus,” norāda Raimonds Vējonis.
Kredītiestāžu likuma grozījumi liedz kredītiestādes likvidatora vai administratora pienākumus iestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesā uzņemties personai, kura pēdējo divu gadu laikā ir pārstāvējusi kādu no kredītiestādes klientiem jebkādās viņa attiecībās ar kredītiestādi. Šāds regulējums ir ievērojami plašāks par likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto.
Ar likuma grozījumiem tiek būtiski sašaurināts kredītiestāžu likvidatoru un administratoru iespējamo kandidātu loks un ierobežotas iespējas atrast labāko kandidātu konkrētas kredītiestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesam. Tāpēc nav saprotams strīdīgo normu nepieciešamības pamatojums, kā arī vērtējama to saistība ar iespējamu interešu konfliktu novēršanu.
Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Valsts prezidents uzsver, ka nepietiekama maksātnespējas procesa uzraudzība un kontrole, kā arī iespējas ļaunprātīgi izmantot maksātnespējas procesus privātpersonām un valstij rada ievērojamus zaudējumus. Tas vairo neuzticēšanos uzņēmējdarbības videi un apdraud investīciju piesaisti mūsu tautsaimniecībai.
Valsts prezidenta vēstule Saeimas priekšsēdētājai 2017. gada 16. jūnijā