Sarunā tika apspriesti arī temati, kas saistās ar vīrusa COVID-19 izraisīto krīzi un tās izgaismotajiem trūkumiem kultūras jomā strādājošo cilvēku sociālā nodrošinājuma un nodokļu sistēmā.
Valsts prezidents uzsvēra: “Kultūras loma valsts pastāvēšanā kopš 2014. gada ir nostiprināta Satversmes ievadā. No tā valstij izriet zināmi pienākumi. Kultūras pienesums sabiedrībā ir ļoti augsts. Latvietis parasti augstāk novērtē šo pienesumu savā, sabiedrības dzīvē nekā, domāju, virknē citu Eiropas valstu. Kultūrai ir milzīga nozīme, lai valsts un dzīve tajā būtu pievilcīga. Šo kultūras nemateriālo vērtību noteikti ir jāņem vērā arī budžeta veidošanā.”
Pārrunājot sociālā nodrošinājuma jautājumu, abas puses bija vienisprātis, ka nepieciešams tālāks dialogs ar Finanšu ministriju par specifiskiem kultūrā nodarbināto jautājumiem. Tāpat tika runāts par nepieciešamību palielināt Valsts kultūrkapitāla fonda projektiem veltītos līdzekļus, kas vairo sabiedrības intereses dzīvot modernā kultūras valstī, gan kultūrā nodarbināto organizāciju neatkarību un kvalitāti.
Sarunā E. Levits izteica atbalstu kultūras medijiem, norādot, ka “kultūras mediji nav vienreizējs projekts, tie ir jāuztver kā institūcijas, kurām var mainīties vadība un saturs, bet to funkcijai un darbam demokrātiskā valstī ir jābūt pastāvīgi klātesošai un finansētai”.
Tikšanās laikā arī raisījās saruna par daudzveidīgām laikmetīgās kultūras definīcijām, kā arī tika uzsvērta nepieciešamība sasaistīt tradicionālo un laikmetīgo mākslu izglītības procesā. Ļoti atzinīgi nevalstiskās organizācijas vērtēja Latvijas simtgadē aizsākto projektu “Skolas soma”, kas tagad ir ietverts Nacionālās attīstības plānā un taps par daļu no izglītības procesa, iepazīstinot skolas bērnus ar Latvijas muzeju un dažādu kultūrtelpu darbību.
Tāpat tika runāts par laikmetīgā nozīmi mūsdienīgu muzeju darbībā, gan rosinot tradicionālos muzejus sasaistīt savu stāstu ar šodienas procesiem, gan vēsturiskus notikumus pasniegt laikmetīgā formā vai veidojot muzejus, kas vērsti uz laikmetīgās mākslas atspoguļojumu kā tādu.
Sarunā piedalījās Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas (LKNVOA) valdes priekšsēdētāja Solvita Krese, Ģertrūdes ielas teātra vadītāja, LKNVO valdes locekle Maija Pavlova, “Dirty Deal Audio”, LKNVO valdes loceklis Kristaps Puķītis, domnīcas “Creative Museum” vadītāja Ineta Zelča Sīmansone, “Dirty Deal Teatro” vadītāja Anna Sīle, biedrības "Pedvāle" pārstāvji Ojārs Feldbergs, Horeogrāfu asociācijas valdes priekšsēdētāja Ina Ločmele, "Kino Raksti" producente Agnese Zeltiņa, Cēsu izstādes "Sirdsapziņas ugunskurs" kuratore Elīna Kalniņa, kā arī Kultūras ministrijas Valsts sekretāre Dace Vilsone.
