4. novembrī Rīgas pilī pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma norisinājās diskusija par mākslīgā intelekta centra izveidi Latvijā. Diskusijas mērķis bija pārrunāt iespējamos mākslīgā intelekta centra darbības modeļus, tostarp juridisko formu, kā arī konkrētus nākamos soļus, lai 2025. gada sākumā varētu uzsākt centra darbību un starptautiskos sadarbības projektus.
Tikšanās laikā Valsts prezidents uzsvēra, ka ar mākslīgā intelekta centra izveidi nepieciešams virzīties pēc iespējas ātri. Tādēļ Valsts prezidents no atbildīgajām institūcijām līdz š.g. 1. decembrim sagaida konkrētus priekšdarbus attiecībā uz mākslīgā intelekta centra izveidi Latvijā, lai likumprojekta formā tas tiktu virzīts izskatīšanai Saeimā. Paralēli jāturpina arī jau iesāktie priekšdarbi, lai jau šobrīd gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmējiem būtu iespējas testēt savus risinājumus tā saucamajā “regulatīvajā smilšukastē”.
“Ideja par mākslīgā intelekta centra izveidi Latvijā sākotnēji balstījās drošības apsvērumos. Tehnoloģiju attīstība ir ātra. Mākslīgā intelekta jomā starp lielvalstīm notiek skrējiens par to, kurš ieņems dominējošo stāvokli. No vienas puses, šī attīstība mums rada papildu iespējas ekonomikas izaugsmei, bet no otras puses arī papildu riskus. Tādējādi uzskatu, ka Latvijā ir jābūt prasmēm, lai izvērtētu šos riskus. Mums ir svarīgi izprast draudus, kas saistīti ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju iejaukšanos demokrātijas procesos un pat tiešu ļaunprātīgu uzbrukumu,” pēc tikšanās pauda Valsts prezidents.
Diskusijā Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka š.g. 24. aprīlī Nacionālā drošības padome vienojās atbalstīt nacionālā mākslīgā intelekta centra veidošanu, sadarbojoties Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai Universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei. Tajā brīdī kā centra galveno uzdevumu izvirzīja prasmju veidošanu mākslīgā intelekta izmantošanai valsts drošībai un zināšanu ekonomikas izaugsmei. Šim centram būs jāveic divi pamatuzdevumi – attīstīt un aizsargāt.
“Šo diskusiju es redzu kā iespēju vienoties par centra darbības fokusu, lai tas ir papildinošs tām darbībām, ko mēs jau veicām, un nekonkurē ar citām uzsāktajām iniciatīvām, piemēram, NATO StratCOM un CERT. Redzu, ka ir trīs galvenie atklātie jautājumi: kādas funkcijas un valsts deleģējumus centrs veiks, kā centrs aktīvi sadarbosies ar universitātēm prasmju celšanai un pētniecībā, kāda būs tā sadarbība ar privāto sektoru, tai skaitā starptautiskajiem partneriem? Esot darba vizītē ASV šī gada septembrī un runājot ar lielajiem ASV tehnoloģiju uzņēmumiem, tie izrādīja lielu interesei sadarboties ar Latviju. Mums šī iespēja ir jāizmanto pēc iespējas ātrāk. Pirms to izdara citas Eiropas Savienības valstis. Uzskatu, ka Latvijai šobrīd ir svarīgs citāda veida konkurētspējas izrāviens. Mākslīgā intelekta attīstība rada labus apstākļus izmantot šo iespēju. Mēs nevarēsim kļūt par valsti, kas rada pavisam jaunu mākslīgā intelekta tehnoloģiju, bet mēs varam izmantot jau esošus sasniegumus un vairot to pielietojamību dažādās jomās, kā drošība, veselība, izglītībā, un citur,” pēc diskusijas pauda Valsts prezidents E. Rinkēvičs.
Diskusijā piedalījās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre, ekonomikas ministrs, aizsardzības ministrs, izglītības un zinātnes ministre, kā arī Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes rektori, Valsts Digitālās attīstības aģentūras direktors, VAS “Elektroniskie sakari” valdes priekšsēdētājs, telekomunikāciju uzņēmumu “Tet”, “Latvijas Mobilais Telefons” un Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra vadība, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors, CERT.LV vadītāja un Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas izpilddirektors.
