“Ir ļoti svarīgi, ka Baltijas valstīs un Polijā izvietos daudznacionālu NATO spēku bataljonus, kam ir liela nozīme reģiona drošības stiprināšanā ilgtermiņā. Plānots, ka Varšavā tiks apspriesta plašāka apdraudējuma izpratne, tai skaitā tiks lemts par aizsardzību pret hibrīdkara draudiem, kas ir pēdējo gadu aktualitāte,” uzsver Raimonds Vējonis.
NATO samita ietvaros 9. jūlijā Valsts prezidentam paredzētas divpusējas tikšanās ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu un Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, lai pārrunātu sadarbību drošības jautājumos. Kanāda ir apstiprinājusi, ka vadīs vienu no NATO bataljoniem, kurus paredzēts izvietot NATO Austrumu flanga valstīs.
Samitā laikā alianses dalībvalstis arī pieņems lēmumus par NATO lomu un tālāku rīcību attiecībā uz cīņu pret terorismu, nelegālās migrācijas kontroli, ciešāku NATO un Eiropas Savienības sadarbību, NATO misiju Afganistānā, atbalstu Ukrainai un Gruzijai, kā arī citiem jautājumiem.
Valsts prezidents arī norāda uz ciešas NATO sadarbības ar Zviedriju un Somiju nozīmi, ņemot vērā to, ka Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona valstis saskaras ar vieniem un tiem pašiem drošības izaicinājumiem.
NATO ir 28 dalībvalstu alianse, kuras vieno kopīgas vērtības un mērķis stiprināt kopējās aizsardzības spējas, veicināt demokrātiju, stabilitāti un drošību ārpus tās robežām. Latvija ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada.