10. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits NATO Austrumu flanga (B9 – Bukarestes devītnieka) valstu vadītāju sanāksmē Bukarestē uzsvēra, ka ir jāpaplašina NATO klātbūtne visā Austrumu flangā un īpaši Baltijas reģionā.
“Līdz ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai drošības situācija Eiropā ir būtiski mainījusies, un šīs ir ilgtermiņa izmaiņas. Šī situācija pieprasa NATO domāšanas maiņu. Mēs nedrīkstam dot Krievijai iemeslu apšaubīt NATO solidaritāti vai mūsu apņēmību aizstāvēt katru NATO teritorijas centimetru. Tādēļ NATO ir nopietni jāstiprina sava klātbūtne visā NATO Austrumu flangā un it īpaši Baltijas reģionā. Tam ir jābūt atspoguļotam jaunajā stratēģiskajā koncepcijā, ko plānots pieņemt NATO samitā Madridē,” uzrunājot B9 valstu vadītājus, norādīja Valsts prezidents.
Tāpat Valsts prezidents pauda, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO ir ļoti svarīga ne tikai Baltijas reģiona, bet arī visas alianses drošībai.
Savā uzrunā E. Levits uzsvēra, ka transatlantiskā vienotība ir jāstiprina gan politiski, gan militāri: “Lai varētu stiprināt militārās spējas un alianses gatavību, nepieciešams palielināt sabiedroto aizsardzības izdevumus, tostarp NATO kopējo finansējumu.”
Attiecībā uz Krievijas brutālo karadarbību Ukrainā, Valsts prezidents atzina, ka politikai pret Krieviju jābūt skaidrai un bez ilūzijām. “Krievijai ir jānes visa juridiskā un finansiālā atbildība par tās noziegumiem un iznīcināšanu Ukrainā. Latvija stingri atbalsta ideju izveidot īpašu starptautisko tribunālu par Krievijas agresiju pret Ukrainu,” teica E. Levits.
Runājot par Ukrainu, Valsts prezidents uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi turpināt visa veida palīdzības sniegšanu, īpaši stiprinot Ukrainas militārās spējas, lai atgūtu tās teritoriālo suverenitāti. Tāpat Valsts prezidents teica, ka ir būtiski rādīt atbalstu Ukrainas eiroatlantiskās integrācijas centieniem. “Latvija atbalsta Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai,” norādīja E. Levits.
Valsts prezidents savā uzrunā partneriem akcentēja, ka “šis NATO ir izšķirošs gads. Madrides samitā pieņemtajiem lēmumiem ne tikai stratēģiski jāatbild uz pašreizējiem drošības draudiem un izaicinājumiem, bet arī jāveido NATO un Eiropas nākotne, vienlaikus saglabājot saikni ar dalībvalstu kopīgajām demokrātiskajām vērtībām”.
