7. februārī Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar labklājības ministri Eviku Siliņu, pārrunājot reformas un plānotās ministres ieceres labklājības sfērā, īpaši nodarbinātību un sociālo pakalpojumu uzlabošanu.
Labklājības ministre informēja Valsts prezidentu, ka līdz ar 24. janvāra valdības lēmumu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā valsts ir novērsusi Satversmes tiesas negatīvo spriedumu šajā jautājumā.
Liela uzmanība sarunā tika pievērsta mūsdienīgam redzējumam par nodarbinātību Latvijā. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Labklājības, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministriju kopīgo darbu tikko izveidotajā Cilvēkkapitāla attīstības padomē. Iniciatīvas mērķis ir savienot darba devējus, darba meklētājus, izglītotājus un politikas ekspertus, lai virzītu aktuālu profesiju piedāvājumu un darbinieku prasmju attīstīšanu mūsdienu darba tirgus vajadzībām. “Kopīgi raugoties uz nākotnes darba tirgus vajadzībām, laicīgi jāvirza darba meklētāju interese pieprasītajās jomās un jānodrošina mūsdienīga pārkvalificēšanās iespēja,” uzsvēra Valsts prezidents.
E. Levits un E. Siliņa pārrunāja arī Eiropas Savienības fondu atbalstīto cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības iespējas. Valsts prezidents arī interesējās par sociālās uzņēmējdarbības jomas aktualitātēm Latvijā. Tā kā joprojām lielākais sociālo uzņēmēju skaits ir Rīgā un Pierīgā, ministre atzīmēja, ka norit darbs ar pašvaldībām, lai varētu plašāk iepazīstināt vietējos uzņēmējus ar atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai.
Runājot par valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem labklājības jomā, abas puses bija vienisprātis, ka iedzīvotājam kādas konkrētas problēmas risināšanā jāsaņem integrēts pārskats par kopējo iespējamo pakalpojumu klāstu. Valsts prezidents uzsvēra, ka joprojām vienota datu bāzu un sistēmu savietojamība un pakalpojumu dizains ir jomas, kur strauji nepieciešama sakārtota un stratēģiski izveidota digitalizācija.
Valsts prezidents novērtēja ministres ieceres bērnu interešu preventīvā nodrošināšanā. E. Siliņa uzsvēra, ka uzskata par būtisku aizsargāt visu bērnu tiesības un sniegt preventīvi atbalstu tur, kur konkrētam bērnam kādā no pieaugšanas posmiem tas visvairāk ir nepieciešams. Parasti atbalsts tiek meklēts tad, kad problēma jau ir notikusi, bet būtiski ir koordinēt visu bērnu tiesību un interešu aizsardzībā iesaistīto institūciju darbību tā, lai atbalsts tiktu sniegts, pirms kāda krīze bērna dzīvē ir notikusi. Tāpat ministre informēja par Bāriņtiesu reformas gaitu.
Runājot par atbalstu ģimenēm un par demogrāfijas politiku, tika atzīmēti kompleksi apstākļi, kas, piemēram, iespaido dzimstības līmeni valstī: vispārējā stabilitāte, stabils darbs, drošības situācija, valsts atbalsts. Ministre informēja, ka valdība pēc valsts budžeta pieņemšanas plāno pārskatīt valsts atbalstu ģimenēm.
Tikšanās laikā E. Levits un E. Siliņa apspriedās par arvien pieaugošo pieprasījumu sociālās aprūpes centru un pakalpojumu jomā. Tai skaitā tika pārrunāti paliatīvās aprūpes pakalpojumi – tos šobrīd Rīgā, Latgalē un Dienvidkurzemē nodrošina nevalstiskā organizācija “Samarieši” un privātais sociālais uzņēmums “Rūre”.
