J. Vitenbergs informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) un Finanšu ministrija (FM) ir vienojušās par kritērijiem, kas ļautu atbalstu saņemt vēl lielākam uzņēmumu skaitam. E.Levits aicināja valsts atbalstā iekļaut arī komunālo un īres rēķinu apmaksu tiem uzņēmumiem, kuru darbība ierobežojumu dēļ ir pārtraukta vai stipri ierobežota.
Runājot par ierobežojumu un tirdzniecības samērotību, Valsts prezidents aicināja sabiedrību un tirdzniecības uzņēmumus atbildīgi un disciplinēti izturēt šī laika pārbaudījumu: “COVID-19 saslimstības līmenis šobrīd ir stabilizējies pēc vairākām stingru ierobežojumu nedēļām. Tomēr Īrijas piemērs, kur pēc ierobežojumu straujas atcelšanas saslimstība sasniedza katastrofālu līmeni, liecina, ka šajā brīdī nedrīkstam būt nepacietīgi un strauji noņemt ierobežojumus. Mums visiem kā sabiedrībai, kura vēlas pavasari un vasaru sagaidīt jau daudz priecīgākos apstākļos, vēl ir vajadzīga šī pēdējā lielā saņemšanās, pirms vakcinācijas process uzņem ātrāku gaitu un ierobežojumi sasniedz savu mērķi, samazinot saslimšanu. Tad, kad saslimstības līmenis jau uzrāda pietiekoši stabilu krītošu tendenci – un cerams, ka tas būs drīz – varēsim piesardzīgi virzīties uz dažādu nianšu mainīšanu tirdzniecības un citos ierobežojumos, lai tos atvieglotu. Taču tūlītēja vai ļoti drīza un uzreiz radikāla ierobežojumu samazināšana, tirdzniecības atvēršana būtu neprātīga. Tādēļ šī pēdējā lielā saņemšanās ir ļoti nepieciešama.”
Valsts prezidents arī uzsvēra nepieciešamību sagatavot ilgstošākus plānus, tajos paredzot attiecīgās ierobežojumu izmaiņas atkarībā no saslimstības rādītājiem. Biežās atbalsta kritēriju un ierobežojumu maiņas iedzīvotājiem rada papildu problēmas. Jebkurā gadījumā ir nepieciešama ļoti skaidra komunikācija ar uzņēmējiem un sabiedrību kopumā. Ekonomikas ministrs darīja zināmu, ka otrdien Ministru kabinetā tiks izskatīts drošas tirdzniecības plāns tuvākajiem mēnešiem.
Tika pārrunāts Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas darbs ar finanšu institūciju “ALTUM” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, domājot par dinamisku ekonomikas atveseļošanu un eksporta politiku COVID-19 krīzes pārvarēšanai. Abas puses uzsvēra, ka ir nepieciešama arī banku sektora atsaucība uzņēmējdarbības veicināšanai šajos apstākļos.
Īpaša uzmanība sarunā tika veltīta ekonomikas iziešanai no krīzes un Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma plānotajām investīcijām. E. Levits lūdza ministru skaidrot, kas ir izdarīts no pavasarī Ekonomikas ministrijas izstrādātās “Stratēģijas Latvijai COVID-19 krīzes radīto seku mazināšanai” līdz 2023. gadam. Valsts prezidents uzsvēra, ka no šiem Latvijas rīcībā esošajiem papildu līdzekļiem ir nevis vienkārši jāfinansē katras nozares esošās vajadzības, bet tie ir mērķtiecīgi jāiegulda tā, lai veicinātu Latvijas ekonomikas transformāciju uz augstāku līmeni. Tādēļ nepieciešams caurspīdīgs un no nozaru lobija brīvs, profesionāls un stratēģisks kopskats uz Latvijas ekonomikas transformāciju, kas būtu pamats vadlīnijām, kur konkrēti un mērķtiecīgi veikt šādas investīcijas. Tam nepieciešams neatkarīgu ekspertu redzējums uz Latvijas ekonomiku kopskatā, nevis tikai katras nozares skatījums uz savām vajadzībām.
ES Atveseļošanās un noturības mehānismā paredzēts, ka investīciju iegūšanai Latvijas projektiem ir jāatbilst 37 % zaļajiem kritērijiem un 20 % no projekta apjoma – digitālajiem kritērijiem. Valsts prezidents uzsvēra, ka, ņemot vērā šo kontekstu, Latvijā kopumā vajadzētu precīzi izstrādāt savu pieeju digitalizācijai, ņemot vērā tās visaptverošo lomu tautsaimniecības attīstībā.
Tāpat Valsts prezidents rosināja veikt uzlabojumus valsts iepirkumu sistēmā, nosakot zaļās komponentes kritēriju valsts iepirkumos kā obligātu, no kura varētu atteikties tikai atsevišķos gadījumos, tos īpaši pamatojot. Ministrs atzīmēja, ka tas ir ļoti būtisks priekšlikums. Tāpat arī Latvijai ir jāskatās uz ekonomikas attīstības un klimata neitralitātes mērķu vienlaicīgu sasniegšanu.
Tika apspriesta nodarbinātības un pārkvalificēšanas politika ekonomikas atveseļošanās kontekstā. Valsts prezidents vēlējās precizēt, vai valdībai ir plāns pietiekami liela darbinieku skaita pārkvalificēšanai uz perspektīvām profesijām. Ministrs informēja, ka pašreiz šī politika ir pārāk sadrumstalota, tomēr atsevišķas darbinieku mācību programmas jaunu prasmju apgūšanai tiek īstenotas, tai skaitā sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm un privātajiem darba devējiem. Ministrs atzina, ka šai nodarbinātības pārprofilēšanas politikai un stratēģisko profesiju noteikšanai ir nepieciešams komplekss risinājums.
Valsts prezidents norādīja, ka sistēmisks nodarbinātības pārvaldības audits palīdzētu uzlabot pārkvalifikācijas un jaunās nodarbinātības politiku. J. Vitenbergs atzīmēja, ka, piemēram, OECD veiktais audits par Latvijas mājokļu politiku liecina, ka šāda auditēšanas pieeja var palīdzēt meklēt jaunus politiskus risinājumus situācijas uzlabošanai.
