“Diasporas politika tagad ir kļuvusi par atsevišķu valsts politiku, kāda tā nebija iepriekš, un te noteikti jāpateicas nevalstiskajam sektoram, kas aktīvi iesaistījās diasporas likuma un politikas veidošanā. Tas ir samērā jauns politikas virziens arī visā pasaulē, un Latvijā cenšamies šo valstij stratēģiski svarīgo virzienu tagad attīstīt,” sacīja E.Levits.
Biedrības pārstāvji iepazīstināja prezidentu, kurš agrāk jau vairākkārt viesojies biedrības rīkotajos pasākumos, ar savas darbības aktuālajiem virzieniem. Kā vienu no pamatjautājumiem biedrība sarunā minēja remigrējušo pulcēšanu un to kopienas audzēšanu, ar saviem pieredzes stāstiem rādot Latviju kā vietu, kur viss var būt sasniedzams. Tika uzsvērts, ka biedrība redz savu pienesumu Latvijas rīcībpolitikas veidošanā, veicinot zināšanu pārnesi, kā arī globālo latviešu kontaktbiržas veidošanā.
Valsts prezidents izteica cerību, ka biedrība varētu nākt ar savu remigrācijas stratēģijas piedāvājumu valdībai, jo, kā atzina pati biedrība, Latvijā ir svarīgi definēt ne tikai atsevišķus remigrācijas pasākumus, bet radīt remigrācijas stratēģiju, kas skatītu dažādus jautājumus kontekstā un ilgtermiņā, saredzot remigrācijā ne tikai ekonomisko aspektu. Tas palīdzētu arī pašvaldībām, kuras saskaras ar dažādiem ar remigrāciju saistītiem jautājumiem.
Liela uzmanība sarunā tika pievērsta arī tā sauktā modernā darba tendencēm un tā radītām iespējām plašākai remigrācijai uz Latviju. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijai ir iespēja, apvienojot pilsoniskos un valstiskos pūliņus, radīt inovatīvu modeli attālinātā darba regulēšanai, kas tajā skaitā ņemtu vērā starptautisko, Eiropas un nacionālo nodokļu likumdošanu. “Cilvēks kā holistiska būtne mūsdienu apstākļos var harmoniski apvienot sevī fizisku un garīgu dzīvi dažādās telpās,” piebilda E.Levits. “Es uzskatu, ka modernā darba politikai ir jākļūst par konkrētu valsts politiku kopējā politiku spektrā, un dažu gadu laikā tas noteikti tā varētu īstenoties, ņemot vērā valsts ilgtspējības redzējumu, kā arī Eiropas un pasaules tendences.” Biedrības pārstāvji uzsvēra, ka noteikti šim tematam turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību, jo šobrīd daudzi remigrējušie un potenciālie remigranti saskaras ar neskaidriem jautājumiem, piemēram, nodokļu sfērā, ja vēlas apvienot savu dzīvi Latvijā, bet strādāt attālināti darbā citā valstī.
Tāpat tika iztirzāts temats par dokumentu un dažādu profesiju speciālistu kvalifikācijas atzīšanu un ar to saistīto problemātiku. Abas puses bija vienisprātis, ka dokumentu atzīšanu vajadzētu visās sfērās spēt veikt digitāli, un ir nepieciešama daudz ātrāka kvalifikācijas atzīšana. Nepieciešama arī domāšanas maiņa sabiedrībā un profesionālajās asociācijās, kas iesaistītas kvalifikācijas atzīšanā, saskatot šo speciālistu kā ieguvumu Latvijai, nevis kā konkurentu un apdraudējumu.
Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” apvieno lielākoties 25-45 gadu vecus cilvēkus, kuri mācījušies, strādājuši ārvalstīs un ir atgriezušies turpināt savu dzīvi Latvijā, integrējot dažādās darbības jomās pasaulē iegūtās zināšanas un pieredzi. Sarunā ar prezidentu piedalījās biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" valdes pārstāvji Elīna Grīniece, Māra Rūse, Anna Vladimirova-Krjukova, Agnese Lāce, Miks Muižarājs, Jānis Kreilis, Kristaps Loze.
