Raimonds Vējonis
„Mēs varam mācīties ne tika no pagātnes kļūdām, bet arī no pagātnes veiksmes stāstiem, tāpēc ir svarīgi tos zināt,” šodien, atklājot Latvijas Vēsturnieku komisijas gadskārtējo konferenci „Ekonomiskie izaicinājumi jaunu valstu tapšanas posmā no 1917. līdz 1922. gadam”, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

 

Latvija pēdējā gadsimta laikā savu izaugsmi vairākkārt sākusi no nulles, un tas ir bijis unikāli sarežģīts izaicinājums, norādīja Valsts prezidents, „Tomēr Latvijas tauta ir spējusi ar šādiem un vēl smagākiem izaicinājumiem tikt galā, izdzīvot un spoži attīstīties. Liekot valsts izaugsmes pamatā gudru sabiedrību, ko veido konkurētspējīga izglītības sistēma, un politiķus, kuri pieņem un īsteno gudrus lēmumus, mēs varam nākamajā simtgadē veidot mūsu valsti vēl veiksmīgāku un labklājīgāku.”

 

Valsts prezidents norādīja, ka jaundibinātās Latvijas Republikas ekonomiskie izaicinājumi ir svarīgi arī šodienas Latvijas kontekstā, kad valsts saskaras ar iedzīvotāju emigrāciju un ierasto noieta tirgu zudumu: „Pagājušā gadsimta divdesmito gadu sākuma Latvijas ekonomikas izveidošanas pieredze var dot zināmu ievirzi mūsdienu problēmu risināšanā, vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka situācija, kādā sākās Latvijas Republikas attīstība pēc Pirmā pasaules kara beigām, bija krietni sarežģītāka par to, ar kādu, piemēram, saskārāmies pēc Padomju Savienības sabrukuma.”

 

Raimonds Vējonis uzrunā aicināja vēsturniekus izmantot konferenci kā diskusiju platformu ar mērķi sniegt akadēmisku pienesumu vēstures zinātnē, lai uz Latvijas simtgadi varētu līdz šim paveikto apkopot pētījumā, kas būtiski papildinās zināšanas par vēsturi un Latvijas vietu kopējā Baltijas jūras reģionā un Eiropā. Tam nepieciešami arī starpdisciplināri pētījumi, kur vēsturnieku darbu papildina ekonomikas, ārpolitikas, iekšpolitikas un citi eksperti.

 

Latvijas Vēsturnieku komisija turpina pirms trim gadiem aizsākto pētījumu virzienu un pievēršas Latvijas valsts dibināšanas mazāk pētītiem aspektiem, šoreiz – ekonomikai, ņemot vērā arī plašāku reģionālu kontekstu. Par Latvijas kaimiņvalstu vēsturisko pieredzi konferencē referē arī Igaunijas, Somijas un Krievijas zinātnieki.

 

Latvijas Vēsturnieku komisija tika nodibināta 1998. gada 13. novembrī pēc bijušā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas. Tajā darbojas 14 Latvijas un pieci ārvalstu vēsturnieki Dr.habil.hist. LU profesora Ineša Feldmaņa vadībā. 

 

Konferences programma