Valsts prezidents Egils Levits pirmajā darba vizītē, kas šodien, 2019. gada 10. jūlijā, noris Igaunijā, lūdza Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu nodot sirsnīgus sveicienus igauņu dziedātājiem par Jāņa Cimzes cildināšanu tikko aizvadītajos Dziesmu svētkos: “Latvieši ar lielu sirsnību uzņēma to, ka Igaunijas Dziesmu svētkos izskanēja cildinājums Jānim Cimzem un tika dziedāta viņa apdarē veidotā tautasdziesma “Rīga dimd!”, liels paldies par šādu cieņas apliecinājumu!”
Sirsnīgajā un atvērtajā sarunā starp Latvijas un Igaunijas prezidentiem Egils Levits apsveica arī Igaunijas tautu ar Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadadienu.
Divpusējā sarunā prezidenti akcentēja lieliskās un ļoti aktīvās Latvijas un Igaunijas attiecības. E. Levits uzsvēra, ka Latvijas tauta vienmēr būs pateicīga igauņu karavīriem, kas nāca palīgā Cēsu kaujās 1919. gadā, kopā izcīnot mūsu zemes brīvību. “Arī mūsdienās sadarbība turpinās – šodien mēs, abas valstis kopā, attīstām Daudznacionālo Ziemeļu divīzijas štābu,” sacīja prezidents. Tāpat Valsts prezidents pieminēja Baltijas kopīgo sadarbību aizsardzības jomā Baltijas Ministru padomes un Baltijas asamblejas ietvaros. Savukārt Igaunijas prezidente pauda gandarījumu, ka Latvija valsts aizsardzībai 2019. gadā atvēlējusi 2% no IKP.
Lielu uzmanību sarunas laikā Latvijas un Igaunijas prezidenti veltīja klimata pārmaiņu jautājumiem un tam, ka šajā jomā cieši jāsadarbojas Ziemeļu un Baltijas valstīm. Prezidenti bija vienisprātis, ka jāpievērš ne tikai Eiropas, bet visas pasaules sabiedrības uzmanība, lai mainītu ikdienas ieradumus un pēc iespējas mazinātu klimata pārmaiņas. Tāpat tika uzsvērts, ka Latvija un Igaunija Somijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības padomē noteikti būs aktīvas klimata pārmaiņu pozīciju paušanā.
Runājot par sadarbību starptautiskajās attiecībās, Valsts prezidents apsveica Igauniju ar tās ievēlēšanu par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti 2020. – 2021. gadā, uzsverot, ka Latvija pilnībā atbalstīs Igaunijas noteiktās prioritātes darbam šajā statusā.
Egils Levits uzrunāja Kersti Kaljulaidu arī par starptautisko tiesību jautājumiem attiecībā uz digitālā laikmeta izaicinājumiem un demokrātijas stiprināšanu. Abu valstu prezidenti vienojās, ka šis ir aktuāls jautājums, par kuru prezidentu līmenī nepieciešams vairot diskusijas – starptautiskajās tiesībās uzrunāt tematus par demokrātijas, digitālo iespēju un kiberdrošības attiecībām.
Tikšanās laikā tika akcentēta digitālās sadarbības nākotne. “Kā divas digitāli spējīgas valstis, kurās atrodas divi NATO centri (STRATCOM un CyberDefence), kas nodarbojas ar informācijas drošības jautājumiem, mēs paplašināsim mūsu sadarbību, stiprinot NATO digitālajā laikmetā,” sacīja E. Levits.
Abi prezidenti apmainījās viedokļiem par Eiropas Savienības aktualitātēm. Tika pārrunāta arī projekta “Rail Baltic” gaita un Baltijas valstu elektrotīkla sinhronizācijas nozīmība.
