Savā uzrunā zinātniskajā konferencē Valsts prezidents atzīmēja, ka pirmo reizi Litenes vārdu uzzināja bērnībā, kad radinieki atgriezās no Sibīrijas un tad nācās dzirdēt: „Pēdējo reizi redzēti, aizbraucot uz Liteni”. Valdis Zatlers uzsvēra, ka nav skaidrs ļoti daudzu Latvijas virsnieku liktenis un ir apsveicami, ka notiek šāda konference, kuras ietvaros tiek savāktas ģimeņu liecības.
„Vecvecāku pastāstītais mantojums ir tālāk jānodod jaunajām paaudzēm. Būtu labi, ja veidotos tradīcija, ka šajā dienā katra ģimene pasēdētu un pārrunātu savus likteņus, kādiem tās izgājušas cauri,” norādīja Valsts prezidents.
Savas runas noslēgumā viņš novēlēja vēsturniekiem turpināt šo pašaizliedzīgo darbu un pauda cerību, ka jaundibināmās Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas darbā varēs rast jaunas dziņas par Litenes virsnieku likteņiem.
Atceres pasākumā Litenes kapos pie Latvijas armijas karavīru piemiņas vietas Valsts prezidents nolika ziedus un klātesošajiem norādīja, ka „šī tā ir vieta, kur smelties drosmi, spēku un varēšanu no saviem senčiem”. Valdis Zatlers aicināja pieminēt visus, kas ir veidojuši Latvijas armiju, uzvarējuši Brīvības cīņās, pilnveidojuši Latvijas valsti, robežsargus, kas pretojās naidniekam, tos, kas gāja bojā izsūtījumā un arī tos, kas atgriezās un nesa sevī līdzi stipru gribu kā simbolu.
Litenē apmeklējuma noslēgumā Valsts prezidents pie atmiņu ugunskura kopā ar veterāniem, virsniekiem un novada iedzīvotājiem kavējās atmiņās par 1941.gada jūnija notikumiem.
