10. oktobrī Valsts prezidents Egils Levits tikās ar Publiskās atmiņas centra valdes priekšsēdētāju, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru Dr. hist. Kārli Kangeri un Publiskā atmiņas centra padomes pārstāvjiem, kuri informēja par likumprojektu, kas paredz ielu un laukumu nosaukumu maiņu, lai atbrīvotu publisko telpu no totalitārā režīma un rusifikāciju slavinošiem vai raksturojošiem nosaukumiem.
Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Publiskā atmiņas centra pārstāvju ieguldīto darbu, sastādot visu valsti aptverošu sarakstu ar padomju totalitārā režīma un tā sadarbības partneru vārdos nosauktām ielām un laukumiem. E. Levits norādīja, ka ielu un laukumu nosaukumi “jeb publiskās telpas politika ir daļa no kopējās politikas, jo tā ietekmē cilvēkus viņiem pat nezinot”.
Viņš ir vienisprātis ar Publiskā atmiņas centra pārstāvjiem, ka likumprojektu vajadzētu pieņemt vēl 13. Saeimai. Ar aicinājumu pilnībā atraisīties no okupācijas režīma mantojuma Valsts prezidents uzrunāja deputātus jau Saeimas rudens sesijas atklāšanā šī gada septembrī, norādot, ka “mums ir pašiem savi, nevis bijušajai svešajai varai, svarīgi cilvēki, notikumi, piemiņas dienas, kurās būtu vērts nosaukt ielas un laukumus, kas veido mūsu ikdienas vidi un priekšstatus par vēsturi”.
Valsts prezidents arī piebilda, ka formālai ielu un laukumu pārdēvēšanai svarīgi paralēli izvērst diskusiju sabiedrībā gan par nosaukumu maiņas skaidrojumu, gan par jaunajiem ielu un laukumu nosaukumiem. Publiskā atmiņas centra pārstāvji norādīja, ka būtu ieinteresēti šādas diskusijas rosināšanā, tāpēc aktualizēja jautājumu par nākamajiem soļiem centra attīstībā.
