Sarunā Valsts prezidents, pateicoties par patīkamo uzņemšanu Lietuvā, norādīja, ka šobrīd tik sarežģītajos drošības un ekonomikas apstākļos Baltijas valstu sadarbība ir ievērojami augusi un attīstījusies, kas apliecina, ka grūtībās mēs spējam konsolidēt savus spēkus. Amatpersonas tikšanās laikā pārrunāja Krievijas sankciju tiešo un netiešo ietekmi uz abu valstu ekonomiku.
Valsts prezidents Lietuvā uzsvēra: „Latvijas attiecības ar Lietuvu vienmēr ir bijušas un būs īpašas, jo mēs esam vienīgās brāļu tautas daudzu citu tautu saimē. Latviju un Lietuvu vieno kopīga nākotne, kas balstīta uz kopīgām vērtībām un interesēm. Mūs saista ne tikai kopīga ģeogrāfija un vēsture, bet arī mūsu šodienas uzdevumi, kurus lielā mērā risinām, pateicoties mūsu dalībai Eiropas Savienībā un NATO.”
Tikšanās laikā ar Lietuvas prezidenti Valsts prezidents kā labas sadarbības piemēru minēja kopīgus militārā iepirkuma projektus. Viņš norādīja, ka abas puses jau ir vienojušās par šādiem iepirkumiem, un uzsvēra savu pārliecību, ka sadarbībai jāturpinās arī nākotnē. Arī citās militārās sadarbības jomās pastāv labas perspektīvas rast šādu sadarbību. Sarunā ar žurnālistiem Raimonds Vējonis teica, ka katrai valstij ir jāplāno iegādes atbilstoši budžeta iespējām, un cena, par militāro tehniku to pērkot lielākā apjomā, ir daudz zemāka: „Līdz ar to vēlos aicināt veidot kopīgus iepirkumus gan Baltijas valstīm, gan kopā ar Poliju.”
Runājot par drošības situāciju, amatpersonas norādīja uz NATO un ES sadarbības nozīmi, lai veidotu efektīvāku stratēģisko komunikāciju. Daļa Grībauskaite izklāstīja savu pieredzi, veidojot sabiedrībā apziņu par iespējām stāties pretī dažāda veida dezinformācijai.
Valsts prezidents norādīja, ka īpaši nozīmīga un cieša sadarbība abas valstis vieno reģiona infrastruktūras attīstības jomā - Baltijas valstu transporta un enerģētikas savienojumi ar Poliju un Ziemeļvalstīm ir būtiski Baltijas valstu attīstībai plašā šī vārda nozīmē. Valsts prezidents norādīja arī, ka Baltijas valstīm ir kopīga stratēģiska interese attīstīt Rail Baltica projektu, kas dos iespēju Baltijas dzelzceļa infrastruktūras integrācijai ES dzelzceļa tīklā.
Amatpersonas norādīja, ka nepieciešams aktivizēt Latvijas-Lietuvas starpvaldību komisijas darbu, lai palīdzētu risināt praktiskus pašvaldību un dažādu dienestu sadarbības jautājumus pierobežas zonā, kā arī aicināja stiprināt glābšanas un meklēšanas darbu koordināciju gan jūrā, gan uz sauszemes.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par pozīciju attiecībā uz Grieķiju, Raimonds Vējonis uzsvēra: „Latvija ir spējusi krīzes laikā pieņemt grūtus lēmumus, kas ļāva mums pārvarēt ekonomiskās problēmas. Latvija uzskata, ka arī Grieķijai ir jāspēj rast risinājumus, lai izkļūtu no „ekonomiskās bedres”, kurā tā nokļuvusi. Protams, šajā situācijā Eiropas Savienībai ir jābūt solidārai, tomēr vispirms Grieķijai ir jāizpilda būtisks priekšnosacījums - tai jāatjauno uzticība sev kā valstij, pildot uzņemtās saistības. Tas ir būtisks priekšnosacījums, lai Eiropa rastu risinājumus, kā palīdzēt Grieķijai.”
Tikšanās ar Seima spīkeri Loretu Graužinieni laikā tika apspriesta abu valstu parlamentu savstarpējā sadarbība, kā arī Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentārā sadarbība. Nozīmīga sarunas daļa tika veltīta sadarbībai starp abām valstīm reģiona drošības stiprināšanā, kā arī ES turpmākajai rīcībai Grieķijas ekonomiskās situācijas risināšanā. Amatpersonas pārrunāja aktuālos jautājumus saistībā ar Vidusjūras reģiona bēgļu krīzi.