Valsts prezidents pauda gatavību iesaistīties arī citās sarunās par jautājumiem, kas skar pašvaldību izlīdzināšanas mehānisma pilnveidošanu, kā arī aicināja pašvaldību vadītājus, plānojot nākamos struktūrfondu apgūšanas periodus, vairāk pievērsties ilglaicīgiem attīstības projektiem, ņemot vērā to, ka fondu pieejamība nebūs neierobežoti ilga.
„Manā skatījumā pašvaldību loma un funkciju apjoms nākotnē tikai pieaugs, samazinoties centrālās varas ietekmei. Ar to būs jārēķinās,” atzina Valsts prezidents.
Analizējot valdības rīcības plāna punktu izpildes gaitu, pašvaldību vadītāji vērsa uzmanību uz to, ka iecere par jaunu finanšu izlīdzināšanas likumu joprojām ir tikai ieceres līmenī un līdzšinējā apņemšanās izpildes gaita neliecina par to, ka darbs tiks pabeigts saskaņā ar plānoto, 1. septembrī. Turklāt vēlēšanu tuvums ir faktors, kas iespaidos arī nākamā gada budžeta sagatavošanas tempu, kas pašvaldībām liegs laikus plānot savus budžetus.
Pašvaldību vadītāji, atainojot savu pozīciju, atklāja, ka finanšu izlīdzināšanas mehānisma pilnvērtīgai darbībai, kas realitātē nozīmētu, ka nevienai pašvaldībai ieņēmumi nav mazāki par 479 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā, no valsts budžeta dotācijas izlīdzināšanas fondā būtu jāmaksā 96,6 miljoni eiro gadā. Šobrīd šī summa ir par 67,9 miljoniem mazāka. Valsts prezidents atzina, ka pašvaldību izlīdzināšanas principu mainīšanā liela nozīme būs arī valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma pilnveidošanai, ņemot vērā un labojot administratīvās reformas rezultātā pieļautās kļūdas, kas vairākās Latvijas vietās rada neloģiskus finanšu sadalījuma rezultātus.
Analizējot nodokļu politikas jautājumus, lielo pilsētu mēri uzsvēra, ka darbaspēka nodokļu mazināšana ir jārealizē uz valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu rēķina – iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšanas un pārējo izmaiņu ietekme ir jākompensē, palielinot pašvaldību budžetos ieskaitāmo šī nodokļa daļu.
Pārrunājot jautājumu par skolu tīkla optimizēšanu un ar to saistīto izglītības kvalitātes līmeni, puses bija vienisprātis, ka sākumskolai ir jāatrodas iespējami tuvāk bērna dzīves vietai. Vienlaikus tika atzīts, ka šī brīža situācija, kad valstī ir 295 vidusskolas, kurās mācās mazāk par 100 audzēkņiem, veicina neracionālu finanšu līdzekļu izlietojumu. Tas ierobežo arī iespējas paaugstināt finansējumu tām skolām, kur kvalitāte ir ievērojami augstāka.
Tikšanās reizē ar Valsts prezidentu piedalījās Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš, Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora p.i. Gunta Smalkā, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novērošanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais un Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis un biroja vadītāja Agnese Kleinberga.
