Prezidentam paredzēta tikšanās ar latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu nevalstiskajām organizācijām un iniciatīvas grupām š. g. 24. jūlijā. Tāpat E. Levits dodas uz reģioniem – 10. jūlijā notika tikšanās ar Sēlijas iedzīvotājiem, savukārt 28. jūlijā plānota saruna par suitu kultūru Alsungā.
Pēc prezidenta sacītā, likumprojekts ir svarīgs, lai sabiedrība arvien dziļāk apzinātos latviešu vēsturisko zemju īpatnības un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī “mūsdienu dzīvo identitāti, piederot kādai no zemēm. Latviskums ir daudzveidīgs”. Valsts prezidents uzsvēra, ka topošajā likumprojektā ir svarīgi panākt, ka līdztekus Kultūras ministrijai (KM) kā vadošajai likuma īstenotājai ir paredzēta horizontālā sadarbība starp dažādām ministrijām, iestādēm un kopienām, “lai likumam sekotu praktiska rīcība”.
KM Valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš atzīmēja, ka likumprojektam ir jāparedz pārresoru rīcības plāns, kurā būs ņemti vērā gan finanšu, gan administratīvie resursi, kā arī jāparedz sadarbība gan ar Izglītības un zinātnes ministriju, gan Ekonomikas, Satiksmes, VARAM u.c. ministrijām un pašvaldībām. Ritvars Jansons, KM parlamentārais sekretārs, izteica KM gatavību strādāt pie topošā likuma turpmākās īstenošanas. Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte akcentēja, ka šādā sadarbībā noteikti iekļaujamas gan skolas, gan Dziesmu svētku kustība, kā arī interešu izglītība. Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš ir radījis Latvijas kultūrvēsturiskā iedalījuma karti, savukārt iepazīstināja klātesošos ar kartes tapšanu un sarunām novados par piederības jautājumiem kādai no vēsturiskajām zemēm.
Vēsturnieks, ģeogrāfs un demogrāfs Ilmārs Mežs dalījās pārdomās par mūsdienu piederības aspektiem, pievēršot uzmanību arī urbānajās kopienās esošai piederībai kādai konkrētai pilsētas daļai vai mūsdienu kultūras aspektam. Vēsturnieks Guntis Zemītis uzsvēra topošā likuma nozīmību, atzīmējot, ka, tveroties pie lokālās identitātes, cilvēki meklē stabilitāti mūsdienu pasaules mainīgajos apstākļos.
