15. februārī Latvijā darba vizītē ieradās V. E. Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers (H. E. Frank-Walter Steinmeier) ar dzīvesbiedri Elki Bīdenbenderi (Ms Elke Büdenbender). Valsts prezidents Egils Levits apsveica Vācijas prezidentu ar pārvēlēšanu uz otro prezidentūras termiņu. Pēc E. Levita sacītā, tā ir laba iespēja turpināt Latvijas un Vācijas draudzīgās attiecības.
Tāpat Valsts prezidents pauda pateicību, ka Vācijas prezidents ir atsaucies ielūgumam un ieradies Rīgā laikā, kad tiek atzīmēta Latvijas Republikas Satversmes 100. jubileja. Īpaši šim notikumam veltītajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Latvijas Republikas Satversmei 100” rīt, 16. februārī, Rīgas pilī F. V. Šteinmeiers lasīs referātu “Kopējo konstitucionālo tradīciju atziņas demokrātiskai un brīvai Eiropai”.
Pēc sarunas ar F. V. Šteinmeieru, sniedzot komentāru medijiem, Valsts prezidents sacīja: “Šī vizīte norit satraucošā laikā, kad starptautiskā situācija Eiropā ir ļoti bīstama. Ar Šteinmeiera kungu runājām par krīzi saistībā ar Krievijas agresīvo izturēšanos pret Ukrainu. Es izteicu Latvijas valsts viedokli par to, ka Krievijas agresīvā izturēšanās ir nepieņemama. Lielā mērā tas, vai šī agresija turpināsies, ir atkarīgs no Rietumu vienotības. Rietumu atbildei ir jābūt vienotai un spēcīgai, lai Maskava, apsverot savas agresijas ieguvumus un riskus, saprastu, ka tā vairāk zaudēs nekā iegūs. Mēs arī konstatējām, ka Rietumi, NATO un Eiropas Savienība ir vienota. Lai atturētu šo agresiju, tiek gatavotas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas būs ļoti sāpīgas. Visas iespējas, kas šajās sankcijās tiks iekļautas, ir “uz galda”, un neviena nav izslēgta, bet par to, kādas sankcijas konkrēti tiks pieņemtas, lems tad, kad redzēs, ka Krievija turpina un attīsta agresiju pret Ukrainu.”
Valsts prezidents uzsvēra, ka Latviju un Vāciju vieno kopēja izpratne par Eiropas vērtībām un par to, ka ir jāstiprina NATO Eiropas pīlārs. “Tas ir ļoti būtiski, ņemot vērā NATO attīstības perspektīvu un mūsu drošības perspektīvu Eiropā. Tā ir stratēģiska politika, un Latvija kopējai aizsardzībai dod savu pienesumu – 2,3 % no IKP. Protams, arī citās valstīs šis devums palielinās un ir jāturpina palielināt,” teica E. Levits.
Turpinot drošības tematiku, Valsts prezidents pauda pateicību Vācijai par tās būtisko devumu Baltijas drošībā. “Tāpat kā Kanāda vada NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu (eFP) Latvijā, kur piedalās 10 NATO dalībvalstu karavīri, Vācija ir vadošā valsts šādai kaujas grupai Lietuvā. Tas stiprina drošību visā Baltijas reģionā,” uzsvēra E. Levits.
Valsts prezidents norādīja, ka abi prezidenti pārrunājuši arī valstu divpusējās attiecības, īpaši kultūras mantojuma ziņā, t. sk. Rīgas Sv. Pētera baznīcas tālāko attīstību. E. Levits stāstīja, ka vizītes turpinājumā rīt, 16. februārī, abi prezidenti apmeklēs Rīgas Vāgnera namu, jo tā atjaunošana ir Latvijas un Vācijas kopīgs projekts, kā arī tiks apmeklēts Rail Baltica būvlaukums, kas arī ir svarīgs projekts Baltijai un visai Eiropai.