Sarunas sākumā Valsts prezidents izteica gandarījumu par tik augsta līmeņa delegācijas vizīti Latvijā, lai personīgi iepazītos ar valsts sasniegumiem un (piedāvātajām iespējām. CSU federālās zemes deputātu grupas Vācijas Bundestāgā priekšsēdētāja Gerda Haselfelda (Gerda Hasselfeldt) uzsvēra, ka ar šo vizīti vēlas izrādīt Vācijas cieņu par Latvijas paveikto neatkarības 24 gadu laikā un īpaši krīzes laikā paveikto. Tāpat viņa norādīja, ka Vāciju interesē ne tikai ES lielo valstu viedoklis, bet ikviens tās partneris un sacīja „Latvijas ir viens mūsu partneriem, kura panākumi ir vērā ņemami un var kalpot par piemēru ikvienam gan demokrātisko vērtību iedzīvināšanā, gan tiesiskuma nostiprināšanā, gan ar Jūsu pieņemtajiem lēmumiem reformu un taupības virzienā.” Viņa norādīja, ka acīmredzot nav cita ceļa uz kā balstīt veiksmīgu attīstību šāda veida krīzēs.
Runājot par divpusējo abu valstu sadarbību, Valsts prezidents novērtēja vēsturiski veiksmīgos kontaktus un norādīja uz nepieciešamību arī turpmāko sadarbības attīstību balstīt tieši praktisku jautājumu kontekstā. Latvija kopš neatkarības atjaunošanas, izmantojot citu valstu, tai skaitā Vācijas, atbalstu, ir spējusi izveidot stabilu valstisku sistēmu, ļaujot turpmāk veidot sekmīgu sadarbību ar ikvienu valsti arī turpmāk, norādīja Andris Bērziņš.
Pārrunājot drošības situāciju reģionā, Valsts prezidents pēc vakardienas deviņu valstu prezidentu tikšanās Polijā uzsvēra, ka atbalsta Vācijas iniciatīvu veidot ciešāku sadarbību gan NATO, gan ES iekšienē stiprinot drošības jautājumus. „Jo ātrāk sāksim uz šo jautājumu skatīties kopā un nopietni sadarboties militārajā jomā, jo veiksmīgāki būs rezultāti,” norādot uz to, ka katra valsts atsevišķi pat tērējot 2% no IKP aizsardzības vajadzībām, kā to pierāda nesenie notikumi, nespēj nodrošināt stabilitāti ilgtermiņā. CSU federālās zemes deputātu grupas Vācijas Bundestāgā priekšsēdētāja piekrita ES ārpolitikas un drošības jomā ir daudz veicamā, lai tā strādātu pēc iespējas vienoti, uzsverot, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Padomē būs jāpieņem būtiski lēmumi arī šajā jomā.
Amatpersonas apsprieda arī attīstības iespējas enerģētikas jomā, īpaši zaļās komponentes jautājumā, kur abas puses norādīja, ka abām valstīm ir jāmeklē labākie risinājumi, ļaujot nodrošināt gan ekonomiskajai attīstībai nepieciešamo elektroenerģijas cenu, gan neatkarību no kāda atsevišķa piegādātāja, gan nodrošinot atbildīgu attieksmi pret vidi un nākamajām paaudzēm. CSU pārstāve Gerda Haselfelda uzsvēra, ka šeit būtisks ir arī jautājums, cik lielā mērā šajā jautājumā process tiek vadīts ES līmenī un cik plašas manevra iespējas tiek atstātas katrai valstij. Amatpersonas apsprieda arī citus ES attīstībai būtiskus jautājumus.
