Runājot izvērstāk par elementiem, kurus būtu nepieciešams reformēt un pilnveidot, lai uzlabotu valsts konkurētspēju, Valsts prezidents akcentēja valsts pārvaldes kapacitātes celšanu, ieviešot korporatīvas pārvaldības principus. Valsts prezidents īpaši uzsvēra, ka valsts aparāta uzturēšanā ieguldītajiem resursiem jābūt samērīgiem ar sasniegtajiem darba rezultātiem.
Jautājumā par uzņēmējdarbības vides un tiesiskās vides pilnveidošanu Raimonds Vējonis atzina, ka problēmas, par kurām jau gadiem runāts maksātnespējas procesa administrēšanā, joprojām nav atrisinātas. “Valsts institūcijām jānodrošina efektīva maksātnespējas procesa uzraudzība un maksātnespējas procesa administratoru darbībai jābūt caurspīdīgai,” teica Valsts prezidents, paužot cerību, ka Saeima līdz šī gada beigām pieņems nepieciešamos lēmumus maksātnespējas procesa regulējuma pilnveidošanai.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvji norādīja uz vairākām jomām, kurās pēc investoru uzklausīšanas sagatavojuši detalizētas rekomendācijas. Galvenie jautājumu bloki ir demogrāfija un darbaspēka pieejamība, valsts ilgtermiņa attīstības vīzijas nepieciešamība, uzticamība tiesu varai un nodokļu sistēmas prognozējamība. “Svarīgākais, lai investoriem būtu ticība valsts pārvaldei, ka tā vēlas panākt uzlabojumus. Ir nepieciešama politiskā griba un apņēmība paveikt konkrētus darbus, lai tiktu īstenotas valsts attīstībai nepieciešamās strukturālās reformas,” teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Raimonds Vējonis atzina, ka gan faktiskā lejupslīde investīciju apjomā, gan uzņēmēju un investoru paustās bažas, gan starptautiskie valsts konkurētspēju vērtējošie reitingi liecina par tiesiskās vides nepilnībām un izlēmīgas rīcības trūkumu Latvijā.
Valsts prezidents arī informēja, ka ir aicinājis Saeimu pilnveidot likumdošanas procesu un uzlabot likumu kvalitāti. “Manis rosinātās likumdošanas procesa pilnveidošanas idejas saistībā ar jautājumu skatīšanu trešajos lasījumos, izsvērtāku priekšlikumu un iespējamo izmaiņu likumos rūpīgāku analīzi varētu nest tūlītēju pienesumu tiesiskās vides noteiktības uzlabošanā”, sacīja Valsts prezidents, atzinīgi vērtējot Saeimas apņemšanos strādāt gan pie likumu kvalitātes uzlabošanas, gan arī pie likumdevēja darba skaidrošanas un sabiedrības informēšanas par pieņemtajiem lēmumiem un to pamatojumiem.
Tikšanās laikā Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka Latvijas tautsaimniecības attīstība līdz šim lielā mērā bijusi balstīta uz Eiropas Savienības fondu finanšu instrumentiem. Tie pašlaik joprojām veido lielāko daļu no kopējām publiskajām investīcijām valstī.
“Liels izaicinājums Latvijas ekonomikai nākotnē būs nākamais Eiropas Savienības daudzgadu budžets, jo nav skaidrības par tā apmēru un pieejamo resursu daudzumu Latvijai. Tādēļ nedrīkst vilcināties un jau šobrīd ir jāpieņem lēmumi par maksimāli labvēlīgas tiesiskās vides un uzņēmējdarbības vides nodrošināšanu, lai piesaistītu iespējami vairāk vietējās un ārvalstu investīcijas, tādējādi nodrošinot Latvijas tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā,” teica Raimonds Vējonis.