Sarunas gaitā abas puses atzina, ka Latvijas paveiktais krīzes pārvarēšanā, kopš 2008.gada, ir spilgts apliecinājums valdības realizētās politikas pēctecībai un politisko partiju atbildībai par Latvijas izaugsmi krīzes pārvarēšanas un nepopulāru valdības lēmumu laikā, kas ir ļoti pateicīgs laiks populismam. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka Baltijas jūras valstu reģionālajai sadarbībai ir bijusi būtiska nozīme ne tikai Latvijas eksportējošo nozaru attīstībā pēc krīzes, bet arī Baltijas valstu kā vienota tirgus nostiprināšanā un izaugsmē.
Šobrīd starptautiskās reitingu aģentūra „Moody’s” Latviju ir ierindojusi investīciju līmenī. Par šādu vērtējumu Valsts prezidents pateicās aģentūras pārstāvjiem un uzsvēra, ka Latvija ilgtspējīgi izpilda noteiktos mērķus un pārliecinoši tuvojas Māstrihtas kritēriju izpildei, lai saskaņā ar plānoto laika grafiku iestātos eiro zonā. Vienlaikus Andris Bērziņš uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta drošā un sakārtotā eiro zonā un šajā ziņā izšķiroši nozīmīgs būs eiro zonas lēmums par tās banku sektora uzraudzību, jo šobrīd nav skaidrības kā tiks uzraudzītas tīkla bankas, kas darbojas gan eiro zonā, gan ārpus tās.
Valsts prezidents A.Bērziņš sarunā akcentēja arī Baltijas valstu lomu un nozīmi tranzīta koridoru veidošanā un ekonomiskās sadarbības veicināšanā starp Baltijas valstīm, Eiropas Savienību (ES) un tām Centrālāzijas valstīm, kas vēlas veidot un paplašināt savu sadarbību ar ES.
Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka viens no Latvijas šī brīža būtiskākajiem uzdevumiem ir ekonomiskās emigrācijas apturēšana, paaugstinot darba ražīgumu un panākot situāciju, kad darba algas tiek pietuvinātas citu ES valstu līmenim.
Atbildot uz „Moody’s” pārstāvju jautājumiem par situāciju banku sektorā Latvijā, Valsts prezidents informēja, ka banku sistēma šobrīd ir viena no vislabāk kapitalizētajām un ar visaugstāko likviditātes līmeni ES valstīs. Latvijas bankas ir atgriezušās pie peļņas. A.Bērziņš piebilda, ka arī citi rādītāji: bezdarbs un nodokļu politika liecina par valsts atveseļošanos no krīzes un izaugsmi. Absolūtajos skaitļos reģistrēto bezdarbnieku skaits šobrīd ir 130 tūkstoši, kas krīzes smagākajā laikā sasniedza pat 220 tūkstošus. Savukārt nodokļu jomā Latvija šobrīd ir viena no tām retajām ES valstīm, kas var atļauties plānot arī turpmāku nodokļu samazinājumu atšķirībā no vairākuma, kas apsver iespēju nodokļus paaugstināt.