13. martā Viņa Karaliskā Augstība Luksemburgas lielhercogs ieradies valsts vizītē Rīgā, kas vienlaikus ir lielhercoga pirmā vizīte Latvijā. Pēc tikšanās Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits un Luksemburgas lielhercogs sniedza paziņojumus medijiem.
Publicēts: 13.03.2023.
Valsts prezidenta paziņojums medijiem pēc tikšanās ar Viņa Karalisko Augstību Luksemburgas lielhercogu
Priecājos uzņemt Viņa Karalisko Augstību Luksemburgas lielhercogu pirmajā vizītē Latvijā. Tā ir pirmā Luksemburgas lielhercoga vizīte jebkad Latvijā.
Pērn atzīmējām Latvijas un Luksemburgas diplomātisko attiecību dibināšanas simtgadi un attiecību atjaunošanas trīsdesmitgadi.
Šī vizīte ir apliecinājums mūsu valstu ciešajām un draudzīgajām attiecībām.
Es uzskatu, ka teritoriāli mazām valstīm, kādas ir Latvija un Luksemburga, ir jāturas kopā, lai iestātos par starptautisko kārtību un pretotos agresorvalstu mēģinājumiem to patvaļīgi mainīt.
Tādēļ īpaši augsti novērtēju iespēju šodien apmainīties viedokļiem par aktuālajiem drošības, Eiropas Savienības un starptautiskās politikas jautājumiem un pārrunāt ciešākas sadarbības iespējas starp Latviju un Luksemburgu.
Gan Latvija, gan Luksemburga pilnībā saprot, ka mums ir jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais atbalsts, tai skaitā Ukrainas rekonstrukcijā pēc kara un tās eirointegrācijas ceļā.
Tāpat arī Eiropas Savienībai jāturpina politiskais, ekonomiskais un diplomātiskais spiediens pret Krieviju.
Ukrainai šis karš ir jāuzvar, un Krievijai ir jāzina, ka tā tiks saukta pie atbildības īpašā tribunālā.
Vienlaikus mums ir jāiegulda vairāk mūsu pašu demokrātijas noturībā un drošības spēju attīstībā, it sevišķi pie Eiropas Savienības un NATO ārējām robežām ar Krieviju, bet arī dienvidos.
Novērtējam labo Luksemburgas sadarbību ar Latviju arī aizsardzības nozarē un iesāktās sadarbības iniciatīvas ar mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Kā piemēru es minēšu Luksemburgas ieguldījumu Ādažu militārās bāzes attīstībā, uzbūvējot jaunas kazarmas karavīru izmitināšanai.
Saskaroties ar kopīgiem izaicinājumiem esošajā ģeopolitiskajā situācijā, arī turpmāk jāveicina sadarbība Baltijas valstu un Beniluksa valstu formātā. Saredzam ciešākas sadarbības potenciālu ne tikai ārpolitikā, bet arī enerģētikā un izglītībā.
Jo īpaši atzīmējama ir līguma par automātisku augstākās izglītības grādu savstarpēju atzīšanu starp Baltijas un Beniluksa valstīm noslēgšana. Tātad starp sešām valstīm.
Šis līgums ir pirmais šāda veida līgums Eiropas Savienībā. Tas varētu kalpot kā pamats tālākai reģionālajai integrācijai izglītības jomā un mūsu iedzīvotāju mobilitātes veicināšanā.
Priecājos, ka Luksemburga šo līgumu jau ir ratificējusi š. g. februārī.
Vēlos uzsvērt arī Latvijas un Luksemburgas pieaugošo ekonomisko sadarbību.
Jau šobrīd Luksemburga ir starp pirmajām 10 valstīm ar vislielākajiem ārzemju investīciju ieguldījumiem Latvijas ekonomikā. Tai paša laikā mūsu abu valstu interesēs ir pastiprināti veicināt sadarbību, it sevišķi digitālo un zaļo tehnoloģiju jomā.
Tādēļ esmu pārliecināts, ka lielhercoga vizīte un rītdien plānotais Latvijas–Luksemburgas biznesa forums par digitalizācijas un ilgtspējas tematu veicinās vēl aktīvākus sakarus starp mūsu uzņēmumiem.
Liela vērtība ir arī cilvēku kontaktiem. Luksemburgas latviešu diaspora ir viena no aktīvākajām latviešu kopienām Eiropā.
Draudzība starp valstīm balstās cilvēkos. Daudz latviešu pazīst Luksemburgu, un es aicinu luksemburgiešus vēl aktīvāk iepazīt Latviju.
Esmu pārliecināts, ka Latvija un Luksemburga kā eiropeiskas valstis dod lielu ieguldījumu Eiropas Savienības un NATO attīstībā un nostiprināšanā.
Paldies Viņa Karaliskajai Augstībai Luksemburgas lielhercogam par šo vizīti!
