K.Gerhards informēja Valsts prezidentu, ka pašlaik nevienam no apspriestajiem administratīvi teritoriālās reformas variantiem nav visu koalīciju partneru atbalsta, taču līdz šī gada beigām valdībai uzdots izveidot modeli ar iespējamām sadarbības teritorijām ap lielajām pilsētām. Raimonds Vējonis sacīja, ka, vērtējot administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas iespējas, ir jābalstās uz rūpīgu ekonomisko un sociālo apsvērumu analīzi.
Tikšanās laikā pārrunāts arī jautājums, kā uzsāktas aktivitātes, lai piesaistītu Latvijai pieejamos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus nākamajam plānošanas periodam (2014.-2020.gadam). Valsts prezidents aicināja pēc iespējas ātrāk apstiprināt fondu izmantošanas noteikumus, lai līdzekļi pēc iespējas ātrāk nonāktu tautsaimniecībā. Ministrs arī informēja par jomām, kurās izdevies veiksmīgi apgūt līdzekļus no iepriekšējā plānošanas perioda, piemēram, Olainē likvidējot ķīmisko atkritumu izgāztuvi. Tāpat ES fondu līdzekļu izmantošanas kontekstā Raimonds Vējonis vērsa ministra uzmanību uz Latvijā notiekošo biotopu kartēšanu, aicinot ievērot samērīguma principu aizsargājamo teritoriju noteikšanā.
Valsts prezidents ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru arī apsprieda iespējas panākt jaunu globālo vienošanos par klimata izmaiņu ierobežošanu pēc 2020.gada, ko paredzēts pieņemt ANO Klimata konferencē Parīzē novembra beigās. K.Gerhards atzīmēja, ka Eiropas valstis uz vienošanos par jaunu vispārēju nolīgumu raugās optimistiski, savukārt, citas valstis – kā Brazīlija un Indija – šajā jautājumā ir daudz nepiekāpīgākas. Raimonds Vējonis sarunā atgādināja, ka ANO Ģenerālās asamblejas uzrunā uzsvēris - Latvija atbalsta siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un aicina arī citas valstis uzņemties atbildību par klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumiem. Valsts prezidents arī apliecināja, ka dosies uz Klimata pārmaiņu konferenci Parīzē, lai pārstāvētu Latviju globāli nozīmīgā jautājuma izlemšanā.
