Valsts prezidents sarunā uzsvēra, ka mūsu valsts labklājība un ilgtspēja ir atkarīga no tā, cik izglītoti ir mūsu cilvēki, tādēļ izglītības sistēmas uzdevums ir radīt visus priekšnosacījumus, lai augtu zinoši, prasmīgi, radoši un atbildīgi cilvēki. Raimonds Vējonis akcentēja nepieciešamību pēc jauniešiem, kas ne tikai spēj uztvert informāciju, bet arī to kritiski vērtēt, analizēt un pielietot. Izglītības un zinātnes ministre izcēla izglītības kvalitātes nozīmi vispārējās izglītības posmā, jo tieši šajā laikā tiek ielikti pamati jauniešu spriestspējai un tālākai izaugsmei.
Sarunas laikā izglītības un zinātnes ministre informēja Valsts prezidentu par jauno pedagogu darba samaksa modeli un tā plānoto ieviešanas gaitu. Konkurētspējīgs un prognozējams atalgojums ir viens no nosacījumiem izglītības kvalitātes uzlabošanai, kas kopā ar citām strukturālām reformām pedagogu sagatavošanā, skolu tīkla sakārtošanā un mūsdienīga mācību satura izstrādē, nodrošinās izglītības kvalitātes uzlabošanu. Ministre atzina, ka pedagogu darba samaksas sakārtošana nerisina visus vispārējās izglītības jautājumus, taču svarīgi apzināties, ka izglītības sistēma ir tik laba, cik labi ir skolotāji.
Raimonds Vējonis aicināja turpināt iesāktās reformas vispārējā izglītībā, sakārtojot pedagogu darba samaksas sistēmu, izglītības iestāžu materiāltehnisko bāzi un nodrošinot mācību satura atbilstību sabiedrībā un darba tirgū nepieciešamām zināšanām un prasmēm. Valsts prezidents atzinīgi novērtēja, ka izglītības un zinātnes ministre uzsākusi reformas, kā arī uzsvēra, ka par konkrētiem iespējamiem uzlabojumiem un risinājumiem pedagogu darba samaksas modelī jālemj Ministru kabinetam.
Amatpersonas ir vienisprātis, ka kvalitatīva izglītības sistēma un cilvēki, kas ir saņēmuši labu izglītību, ir Latvijas bagātība un katram bērnam un jaunietim Latvijā ir jābūt iespējai iegūt kvalitatīvu izglītību, neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo un kas ir viņa vecāki. Tāpēc īpaša uzmanība pievēršama arī mācību sasniegumu atšķirībām pilsētu un lauku skolās, un pasākumiem šo atšķirību mazināšanai. Turpmāka izglītības kvalitātes noslāņošanās nav pieļaujama.
Sarunas laikā amatpersonas īsi pārrunāja arī situāciju augstākās izglītības un zinātnes jomās, īpaši plānotās izmaiņas augstākās izglītības akreditācijas noteikumos un finansēšanā, kā arī paveikto profesionālajā izglītībā. Valsts prezidents vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt lielāku augstākās izglītības sasaisti ar tautsaimniecību un pētniecību. Ministre īpaši izcēla profesionālo vidusskolu gatavību šobrīd sniegt izglītības pakalpojumus augstā līmenī, tai skaitā ar labu materiāltehnisko bāzi un diendienā sadarbojoties ar darba devējiem izglītības programmu veidošanā un darba vidē balstītu mācību nodrošināšanā.
Amatpersonas norādīja, ka Latvijai ir visas iespējas būt starp valstīm, kas piedāvā vienu no labākajām izglītībām pasaulē.
