Piena nozares pārstāvji, tam piekrītot, uzsvēra, ka tieši Eiropas kopīgo politisko lēmumu rezultātā piena un piena produktu eksports dramatiski samazinājies ne tikai uz Krieviju, bet arī uz citām nozīmīgām Latvijas eksporta galamērķa valstīm. Līdz ar to kritiskā situācijā nonākuši Latvijas ražotāji, kuru ekonomiskā situācija kļūst arvien smagāka. Zemkopības ministrs norādīja, ka tieši piena jomā embargo dēļ zaudējumi Latvijai ir bijuši vislielākie, salīdzinot ar citām ES valstīm.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs sacīja, ka Latvijas ražotāju konkurētspēju, salīdzinot ar citiem ES valstu produktiem, iekšējā ES tirgū apgrūtina zemais ES tiešmaksājumu līmenis kombinācijā ar viszemāko piena iepirkuma cenu visā ES. Tika uzsvērts, ka tehnoloģijas un izejvielas ir par vienām un tām pašām cenām, kā visās citās valstīs.
Valsts prezidents aicināja piena nozares dalībniekus būt vienotākiem un ciešāk un veiksmīgāk sadarboties arī brīžos, kad nav vērojamas krīzes, tai skaitā ražotāju un pārstrādātāju sarunām piesaistot arī lielākos tirdzniecības tīklus. Kā piemēru viņš norādīja sadarbību ar zinātniekiem jaunu nišas produktu veidošanā, ko būtu iespējams piedāvāt gan vietējiem patērētājiem, gan eksporta tirgos. Viņš aicināja būt radošiem, radot jaunus produktus un diversificējot tirgus. Arī uzņēmuma Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke uzsvēra nepieciešamību specializēties produktu ražošanai, ko iespējams izplatīt pēc iespējas plašākā teritorijā, reizē atzīmējot, ka ieiešana jaunos eksporta tirgos prasa laiku un ieguldījumus.
LPKS „Piena ceļš” pārstāve Ilze Aizsilniece izcēla, ka Latvijas ganāmpulkiem piemīt augsta kvalitāte un ražīgums, kā arī to, ka visu saražoto pienu izlietot Latvijā nav iespējams. Visi bija vienisprātis bez jaunām eksporta iespējām ražotājiem būs savā starpā jākonkurē par vietējo patērētāju. Tādēļ sarunas dalībnieki norādīja, ka ļoti būtisks varētu būt valdības atbalsts ražotājiem dalībai dažādās starptautiskās jomas izstādēs. Valsts prezidents aicināja informēt, kuri ir tie reģioni, kur piena ražotāji redz vislielāko savas produkcijas noieta potenciālu, lai plānojot savas vizīte, kurās viņu pavadīs uzņēmēji, būtu iespējams veicināt arī šo produktu eksportu.
Raimonds Vējonis aicināja īpaši šajā laikā Latvijā iedzīvotājus būt patriotiskiem un atbalstīt mūsu ražotājus, ikdienā izvēloties viņu produktus. „Jāveicina mūsu kvalitatīvo un veselīgo produktu lielāks patēriņš Latvijā. Svarīgi to apzināties, piedāvājot mūsu produktus gan bērnudārzos un skolās, gan katram mūsu valsts iedzīvotājam izdarot savu izvēli, iepērkoties”, uzsvēra Valsts prezidents. Piena nozares pārstāvji aicināja arī no valsts institūciju puses rast iespēju atbalstam, īpaši dažādu iepirkumu ietvaros.
Atbildot uz biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja Jura Lazdiņa jautājumu, sarunā Raimonds Vējonis apliecināja, ka, tiekoties ar Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem un amatpersonām, akcentēs problēmas Latvijas piena nozarē, kā arī aicinās Latvijas valdību aktīvāk iesaistīties sarunās ar Eiropas Komisiju, lai rastu iespējami ātrākus un efektīvākus risinājumus. „Šobrīd ļoti svarīgi ir nesamazināt kopējo piena iepirkumu apjomu pārstrādes uzņēmumos, kā arī izvērtēt uzņēmumu iespējas intervences iepirkumos”, norādīja Valsts prezidents.
Sarunā piedalījās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, SIA “Stalbes Agro” valdes priekšsēdētāja Aija Balode, zemnieku saimniecības „Mežacīruļi” īpašnieks Juris Cīrulis, zemnieku saimniecības „Dimanti” īpašniece un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes piena grupas vadītāja, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane, LPKS „Piena ceļš” pārstāve Ilze Aizsilniece, uzņēmuma Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke un Piensaimnieku centrālā savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.