Andris Bērziņš
Šodien, 18.decembrī, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Pārresoru koordinācijas centra vadītāju Mārtiņu Krieviņu, kurš Valsts prezidentu iepazīstināja ar Nacionālās attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP) izstrādes procesa gaitu, NAP prioritātēm un uzdevumiem, NAP turpmākiem soļiem un izpildes uzraudzību. Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji Valsts prezidentu iepazīstināja arī ar valsts kapitālsabiedrību izvērtēšanas procesu.

 

M.Krieviņš informēja, ka NAP izstrādes procesa laikā par dokumentā ietvertajiem mērķiem, uzdevumiem un rādītājiem Pārresoru koordinācijas centrs ir maksimāli informējis gan Ministru kabineta locekļus, gan Saeimas komisijas, gan plašāku sabiedrību. Patlaban NAP gaida noslēdzošo balsojumu Saeimas plenārsēdē, kas paredzēta 2012.gada 20.decembrī.

 

Galvenais NAP mērķis ir tautsaimniecības izaugsmes un izaugsmi atbalstošu teritoriju attīstības veicināšana. Tautsaimniecības izaugsme saistās ar produktivitātes paaugstināšanu, sabalansētu dažādu veidu finanšu instrumentu izmantošanu uzņēmējdarbības attīstībai un ieguldījumiem transporta tīklu attīstībā. Izaugsmi atbalstošās teritorijās fokuss būtu jābalsta uz šodienas ieguldījumu sabalansēšanu ar nākotnes uzturēšanas izdevumiem.

 

NAP ir paredzēts kā vidēja termiņa rīcības dokuments, kas parāda valsts izaugsmes modeli un kopējo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, nodrošinot ilgtermiņa prognozējamību nozares biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā. Īpaši uzsvērta tika izglītības sasaistes ar darba tirgus prasībām nodrošināšana, lai kāpinātu ražošanas produktivitāti, kas savukārt pozitīvi ietekmētu iedzīvotāju labklājību M.Krieviņš uzsvēra būtisku atbildīgo ministriju lomu turpmākajā NAP ieviešanas procesā. Šobrīd ir izšķiroši svarīgi sniegt atbalstu vairākām ministrijām (piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai, Ekonomikas ministrijai), lai novērstu nepamatotu kavēšanos būtisku nozaru līmeņa politikas plānošanas dokumentu izstrādē. Tikšanās laikā tika akcentēta nepieciešamība izstrādāt  motivācijas instrumentus institūcijām, kas ļautu papildus konkursa kārtībā, piesaistīt finanšu resursus no ES horizontālām programmām (piemēram, Apvārsnis, Radošā Eiropa, Veselības un izaugsmes programma).

 

Tikšanās laikā tika uzsvērta nepieciešamība jau šobrīd valsts rīcībā esošos resursus izmantot racionāli, izvērtējot to atdevi un ieguldījumu efektivitāti, tos saskaņoto ar NAP projekta nostādnēm.

 

Sarunas noslēgumā Valsts prezidents pauda konceptuālu atbalstu Nacionālās attīstības plāna izstrādei un pauda cerību, ka šonedēļ arī Saeima apstiprinās NAP, kas tādējādi ļaus praktiski NAP ieviest no 2014.gada.

 

Sarunā piedalījās Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietniece Rudīte Osvalde un Pārresoru koordinācijas centra speciāliste ES fondu jautājumos Dita Erna Sīle.