Valsts prezidenta Egila Levita videouzruna Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā:
Godātie Latvijas pilsoņi!
I
1949. gada 25. martā padomju okupācijas vara uz Sibīriju izsūtīja 42 000 Latvijas cilvēku – lielos zemniekus un nacionālos partizānus, viņu ģimenes.
Gandrīz 95 % bija latvieši, sekoja krievi, poļi un baltkrievi.
Tā bija lielākā Latvijas iedzīvotāju deportācija vēsturē. 11 000 no izsūtītajiem bija bērnu.
Tas bija komunistiskā režīma genocīds.
II
Kādus mērķus svešā vara centās sasniegt?
Iznīcināt mūsu tautas kodolu – zemniekus – un tā iedragāt atbalstu bruņotajai pretošanās kustībai mežos.
Panākt, lai palikušie piespiedu kārtā iestājas kolhozos.
Ar teroru visaptveroši pārveidot Latvijas zemi un sabiedrību, pakļaut to PSRS interesēm un ideoloģijai.
III
Neatkarīgajā Latvijas valstī 25. marts ir piemiņas diena, mūsu vēsturiskās atmiņas sastāvdaļa.
Mēs to pieminēsim vienmēr, atceroties to tautas daļu, kuru svešā vara pakļāva represijām un beztiesiskumam.
IV
Tas bija noziegums pret cilvēci. Noziegums, kam nav noilguma. Dažkārt taisnības un tiesību atjaunošana prasa ļoti ilgu laiku. Latvijā uz to bija jāgaida piecas desmitgades. Tomēr beigās tiesības un taisnīgums uzvarēja.
V
90. gados Latvijā par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci tika notiesāts Alfons Noviks, augsta ranga čekists, kurš parakstīja Maskavā izplānoto 25. marta akciju.
Saukt pie atbildības nozieguma veicējus un līdzdalībniekus ir ļoti svarīgi.
Ja tas vairs nav iespējams, ir jātiesā noziedzīgais režīms un ideoloģija. Lai nav tā, ka totalitāra un prettiesiska vara tiek nosodīta tikai vārdos.
Komunisma noziegumi nedz Eiropā, nedz bijušajā Padomju Savienībā diemžēl netika starptautiski tiesāti tā, kā savulaik tiesāja nacisma noziegumus.
Tas darīja iespējamu totalitārisma atdzimšanu Krievijā un Putina režīma noziedzīgo karu pret Ukrainu.
VI
Godātie Latvijas pilsoņi!
Nozieguma konstatēšanā un izvērtēšanā svarīgas ir liecības. Tādas mēs Latvijā sākam vākt no ukraiņu bēgļiem.
Mūsu pašu pilsoņu liecības par pārdzīvoto padomju deportācijās kopš 80. gadu beigām tiek glabātas un pētītas muzejos, arhīvos un citās atmiņu krātuvēs. Mūsu uzdevums ir kopt vēsturisko atmiņu sasaistē ar šodienu un nākotni.
Aiz mums ir paaudžu paaudzes.
Būsim stipri savā garā un rīcībā, pastāvot par savu brīvo un neatkarīgo Latviju savas un nākamo paaudžu labā!