Ņemot vērā to, ka valsts vizītēs pieņemts apmeklēt ne tikai galvaspilsētu, bet arī kādu citu uzņemošās valsts pilsētu, Valsts prezidents pats personīgi izvēlējās apmeklēt Klaipēdu, ņemot vērā to, ka Klaipēda ir būtisks Liepājas ekonomisko aktivitāšu reģions, kur notiek aktīva praktiska sadarbība starp šo pilsētu ostām un universitātēm, un ir labs piemērs kaimiņvalstu sadarbībai.
Sarunas laikā ar Klaipēdas mēru Rimantu Taraškeviču abas amatpersonas pauda lielu gandarījumu par Klaipēdas un Liepājas universitāšu, kā arī pilsētu pašvaldību sadarbību. Klaipēdas mērs atzīmēja, ka Latvijas uzņēmēji ir ļoti aktīvi viņu pilsētā, tajā skaitā guvuši īpašus panākumus celtniecības jomā. R.Taraškevičus pozitīvi novērtēja Latvijas uzņēmēju darbību, kas tādējādi veido pozitīvu konkurenci starp abām valstīm. Viņš arī īpaši izcēla sadarbību ar „Liepājas metalurgu”.
Valsts prezidents šodien piedalījās Latvijas uzņēmēju un Klaipēdas reģiona uzņēmējiem organizētā forumā. Valsts prezidents savā uzrunā uzsvēra abu valstu sadarbības prioritātes – enerģētikas projektus un ceļu infrastruktūras attīstību. Lai veicinātu mūsu valsts un jo īpaši pierobežu reģionu izaugsmi, viņš aicināja veidot vienotus biznesa vides nosacījumus. Runājot tieši par Klaipēdas apriņķa un Kurzemes sadarbības iespējām, Valsts prezidents atzīmēja infrastruktūras uzlabošanas projektus un sadarbību sociālekonomiskajā jomā.
Viesojoties Klaipēdā, Valsts prezidents saņēma Klaipēdas Universitātes Goda doktora titulu. Ceremonijas laikā Valdis Zatlers pateicās par izrādīto pagodinājumu, atzīmējot, ka tādā veidā Klaipēdas Universitāte apliecina augstāko cieņu Latvijas tautai. Valsts prezidents pozitīvi novērtēja augstskolas sadarbību ar Liepājas Universitāti, kas ir balstīta mūsu tautu kopīgajā vēsturē, kuršu mantojumā, valodā un brāļu tautas sajūtā. Abu valstu starpā ir jāizceļ sadarbība kultūras un izglītības projektos, kā arī studentu un pasniedzēju apmaiņas programmas - arī jauno latviešu aktieru kurss Liepājas teātrī divus gadus ir mācījies Klaipēdas Universitātē.
Savā uzrunā Valdis Zatlers arī pievērsās Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona nākotnes redzējumam. Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams veidot patiesi konsolidētu Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu, kas mums dotu lielāku ietekmi Eiropas Savienībā un NATO.
Valsts prezidents runāja arī par aktuālajiem ekonomiskajiem jautājumiem – enerģijas avotu dažādošanu, transporta sakaru veicināšanu, pierobežas ceļu tīkla atjaunošanu, sadarbību starp Kurzemes piekrastes un Klaipēdas ostām, kā arī reģionālo tūrisma projektu attīstīšanu.
Apmeklējot universitāti, Valsts prezidents tikās arī ar latviešu kopienas pārstāvjiem, tajā skaitā tiem, kas dzīvo pierobežas zonā. Valdis Zatlers klātesošajiem stāstīja par ekonomisko situāciju Latvijā un par pārvarēto krīzi. Savukārt tautieši interesējās par dubultpilsonības jautājumu. Valsts prezidents viņus informēja par savu iniciatīvu, ko iesniedzis Saeimai dubultpilsonības jautājuma kontekstā.
Tāpat Lietuvā dzīvojošie latvieši interesējās par iespējamās palīdzības sniegšanu latviskuma uzturēšanai, kultūras sakaru stiprināšanai un iespējām redzēt Latvijas televīziju un dzirdēt radio Lietuvā. Valsts prezidents uzņēmās šo jautājumu pārrunāt Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdē 23.februārī. Tajā aicināta piedalīties arī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, kuras vadītā ministrija patlaban atbild par integrācijas jautājumiem.
Sarunas laikā tautieši interesējās par iespēju nodrošināt dievkalpojumus latviešu valodā Būtiņģes baznīcā, kā arī norādīja uz neizprotamo situāciju, ka Lietuvā ceļu stāvoklis ir daudz labāks nekā Latvijā. Valsts prezidents piekrita, ka Latvijas pusei jāsāk labot ceļi un tas īpaši attiecas uz ceļiem pie valsts robežas.
Tautieši Lietuvā augsti novērtēja Valsts prezidenta Valda Zatlera līdzšinējo darbību, atzīmēja, ka viņš ir viens no labākajiem Latvijas prezidentiem un novēlēja veiksmi turpmākajā darbībā.
Vairāki desmiti latviešu bija atnākuši tikties ar Valsts prezidentu arī Būtiņģē, kur, noslēdzot valsts vizīti Lietuvā, vakarā latviešu baznīcā notika vēl viena tikšanās ar Būtiņģes apkaimē dzīvojošajiem tautiešiem. Klātesošie iepazīstināja Valsts prezidentu ar Būtiņģes luterāņu baznīcas vēsturi.
Valsts prezidents atzina, ka tikšanās baznīcā ar tautiešiem bija emocionālākais vizītes brīdis, redzot, cik stingri šeit saglabājušās latviešu saknes. Viņš norādīja, ka šī ir simboliska vieta, kur pazūd robeža starp Latviju un Lietuvu. Valsts prezidents arī apliecināja, ka Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei uzdāvinājis Latvijas robežās tuvumā esošās pilsētas Sventojas latviešu dziesmu ierakstu.