Atklājot diskusiju, Valsts prezidents sacīja: “Mīļie suiti, tas, ka jūs šeit dzīvojat suitu kultūru un tradīcijas, ir ārkārtīgi svarīgi ikvienam latvietim, jo latvietība ir daudzveidīga. Tas mums ir jāuzsver un reizēm varbūt jāatklāj no jauna, jo padomju laikos kultivēja plakanu latvietības jēdzienu bez daudzveidības, tāpēc ir ļoti labi, ka, neraugoties uz visu, cauri laikiem jūs esat saglabājuši šo savu specifisko kultūras tradīciju un īpatnību, kas ir radusies vēsturisku apstākļu dēļ. Proti, jūs esat katoļticīga saliņa luterāņu vidē, un tas pierāda divas lietas. Viena no tām ir, ka Latvija Eiropas kartē vēsturiski izceļas ar to, ka šeit nav bijuši nopietni konfesiju kari, kas plosīja un izpostīja Eiropu vairāk nekā 100 gadu garumā. Viduseiropā šo karu rezultātā teritorijas palika pilnīgi tukšas. Latvijā tas tā nav bijis, un tas nozīmē, ka šeit var sadzīvot dažādas reliģijas. Šī vēsturiskā sadzīvošana jau neapzināti rada vienu nostāju un skatu uz pasauli. Otrs ir tas, ka reliģiskā dažādība, kas ir suitu īpatnības pamatā, ir nostiprinājusi arī šo introverto latvieti, skatu pašiem uz sevi, kas ir ārkārtīgi svarīgi, jo, lai tu varētu dot citiem, tev ir jāapzinās, kas tu pats esi. Suiti līdz šim to ir darījuši vienmēr, teiksim, automātiski, bet tagad, jaunākajos laikos, tas notiek caur dažādām biedrībām un pasākumiem. Kultūras tradīcija nozīmē pārnesi no paaudzes uz paaudzi, jo viena paaudze tradīciju nevar veidot. Jūs to esat spējuši, un es domāju, ka mums kopā kā valstij un tautai ir jānovērtē šī suitu pietāte pret tradīciju. Tas ir pamats suitu kultūrtelpai un identitātei, kas savukārt ir latviskās identitātes ļoti koša sastāvdaļa, kas ir redzama uzreiz, tādēļ valstij tas ir jāatbalsta ar dažādām atbalsta programmām. Paldies par to, ko jūs darāt!”
Runājot ar diskusijas dalībniekiem par to, kas ir raksturīgs suitu tradīcijām, kur slēpjas suitu spēks un kā panākt tradīciju pārmantošanu, izskanēja daudz vērtīgu atziņu. Piemēram, Suitu etniskā kultūras centra vadītāja Dace Martinova uzsvēra, ka “suitu kultūrmantojuma saglabāšana un pārmantošana ir svarīgs aspekts, kam nepieciešams izglītības nozares atbalsts, piemēram, mūžizglītības veidā, jo mūsdienās tradīciju pārmantošanas process tikai ģimenēs ir vājš, jo paaudzes reti vairs dzīvo zem viena jumta”. Arī etnogrāfiskā ansambļa “Gudenieku suiti” vadītāja Lidija Jansone bija vienisprātis, ka “mūsdienās vienīgā cerība suitu tradīciju saglabāšanai ir aktīvi nodot savas zināšanas bērniem”. Savukārt Suitu parlamenta priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls atsaucās uz 24. jūlijā Rīgas pilī notikušo darba semināru par topošo Valsts prezidenta likuma iniciatīvu par latviešu vēsturiskajām zemēm, kur tika uzsvērts, ka “kultūrtelpa var pastāvēt, ja pastāv kopiena, taču kopiena var pastāvēt tikai tad, ja jaunā paaudze ir ieinteresēta tās uzturēšanā”. D. Martinova gan piebilda, ka suitu kopiena pie tā cītīgi strādā, piemēram, Alsungas vidusskolā jau vairākus gadus reizi nedēļā 4.–6. klasēm notiek novadmācības stunda.
Valsts prezidents arī uzklausīja diskutētāju priekšlikumus topošajai likuma iniciatīvai par latviešu vēsturiskajām zemēm, ko plānots iesniegt Saeimā š. g. septembrī. Pamatojot likumprojekta nepieciešamību, E. Levits norādīja: “Latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm ir sava identitāte, kultūra un valodas īpatnības, un tas ir mūsu kultūras elements, kas mums ir jāstiprina kā valstij. Latvija ir kultūrvalsts, un tas nenozīmē tikai kultūras elementu, bet arī valstiskuma elementu. Latvija ir radusies kā latviešu valsts. Ja nebūtu latviešu ar savu valodu un tradīcijām, tad nebūtu arī nekādas vajadzības pēc Latvijas valsts. Kultūra un valoda ir Latvijas valsts pamatā, un tas pieder pie mūsu Satversmes. Visām valstīm tas tā nav. Tādēļ šis jautājums par latviešu zemēm ir svarīgs, lai būtu iespējamas valsts atbalsta programmas kultūrtelpu veidošanai, izkopšanai un attīstībai.”
G. Rozentāls uzsvēra, ka likumprojektā nepieciešams iestrādāt deleģējumu par atbalsta sniegšanu kultūrtelpām, jo jaunajai paaudzei, lai tā paliktu suitu zemē, ir svarīga ekonomiskā aktivitāte: “Ir nepieciešama gan ekonomikas, gan kultūras atbalsta programma, lai mēs attīstītos un nepaliktu uz vietas.” Arī Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis atzina, ka nepieciešams mērķtiecīgs valsts atbalsts kultūrtelpai: “Suitu zemes galvenā vērtība ir kultūrvēsture. Pēdējos gados pašvaldība ir sapratusi, ka šīs kultūrvēsturiskās vērtības ir materiāli jāatbalsta.” Savukārt D. Martinova piebilda, ka ļoti gaida stabilu valsts atbalstu, lai var plānot norises ilgtermiņā, taču tikpat ļoti tiek sagaidīts, ka valsts būs arī kā padomdevējs.
Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule uzsvēra, ka suiti Eiropas un pasaules kultūrtelpā ir unikalitāte: “Esmu allaž lepna, kad šeit atbraucu vai dzirdu par jums. Savukārt suitiem jābūt lepniem, jo viņi pašu spēkiem ir izdarījuši ļoti daudz. 2009. gadā suitu tradīcija tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā. Suiti ir devuši un dos gan Kurzemei, gan visai Latvijai, pietrūkst tikai mērķtiecīga un sistemātiska valsts atbalsta šai unikālajai kultūrtelpai.”
Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte atzina: “Šodien daudzreiz dzirdētās suitu vērtības apliecina suitu identitātes spēku. Suiti vienmēr paliks pirmie Latvijas kultūrpolitikā, taču jāatceras, ka ne allaž nauda ir vissvarīgākā kultūras attīstībā. Valsts tajā ir tikai viens no spēlētājiem, un ne vienmēr viss ir jādara valstij. Svarīgs ir suitu kodols. Pat saskaroties ar grūtībām un dažādiem viedokļiem, ejiet uz priekšu!”
Savukārt no diskusijas klausītāju vidus izskanēja spēcīga vēlme pēc sava Suitu novada, kā arī tika pausts prieks, ka Valsts prezidents aicina runāt suitu mēlē un ka Latvijai ir Valsts prezidents, kuram rūp Latvijas kultūras pērles. “Mēs visi esam roku rokā kopā strādājuši, lai suiti būtu tik grezni, kādus jūs mūs redzat šodien. Pirms 13 gadiem suiti tādi nebija. Suits nav stūrains akmens, kurš negrib neko darītu, viņu vajag tikai iekustināt, un tad viņš ies un darīs,” teica bijušais suitu draudžu prāvests priesteris Andris Vasiļevskis. Tāpat izskanēja priekšlikums Valsts prezidentam savas prezidentūras laikā atbalstīt UNESCO sarakstā iekļauto vietu attīstību.
Noslēgumā Valsts prezidents pateicās par ražīgo diskusiju, no kā ir daudz ieguvis: “Ir skaidrs, ka ir nepieciešamas korekcijas valsts ilgtermiņa reģionālās attīstības politikā, kur jāietver solidaritātes jēdziens – solidaritāte ar visiem Latvijas reģioniem, visām Latvijas vietām. Suitu kultūras saknes pēdējos gados ir atguvušas savu spēku, primāri pateicoties cilvēkiem pašiem, un tas ir labi, jo kultūru nevar uzturēt mākslīgi, tam ir jānāk no cilvēkiem, kuri jūtas tai piederīgi. Protams, arī valstij un pašvaldībai ir jāatbalsta kultūra, bet tā nevar šo kultūru izkopt cilvēku vietā. Domāju, ka suitu kultūras atbalsta programma būtu ļoti laba, un to vajag panākt. Kultūra ir ilgtspējīgs fenomens, tādēļ es iestātos par institucionālu atbalstu, nevis projektu veidā, jo tas nav nekas pastāvīgs. Un šāda veida programma būtu Kultūras ministrijas pārziņā. Tāpat es atbalstu to, ka šeit, suitos, ir jābūt ekonomiskajai dimensijai, un noteikti ir jāstiprina horizontālā sadarbība starp pašvaldībām,” uzsvēra E. Levits.
Vizītes laikā Valsts prezidents Alsungā apmeklēja arī vēsturiskā mantojuma centru “Suitu ķēķis”, bet Kuldīgā tikās ar Kuldīgas novada domes pārstāvjiem un novada uzņēmējiem. Turpinājumā Valsts prezidents apmeklēs Kuldīgas “Restaurācijas centru” un apskatīs Kabiles muižu.
