Tikšanās laikā ar Beļģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Fransīnu Senaju (Ms Francine Chainaye) Valsts prezidents pateicās par aktīvo Beļģijas dalību kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumos Baltijas reģionā, uzsverot, ka Beļģija bija pirmā valsts, kura pēc Latvijas iestāšanās NATO nodrošināja patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Beļģijas vēstniece apsprieda arī Eiropas Savienībā (ES) aktuālo bēgļu jautājumu, par kuru plašas diskusijas patlaban notiek gan Latvijā, gan Beļģijā.
Akreditējot Nīderlandes Karalistes vēstnieku Pīteru Janu Langenbergu (Mr Pieter Jan Langenberg), Valsts prezidents pateicās par Nīderlandes ieguldījumu STRATCOM stratēģiskās komunikācijas izcilības centra izveidē un uzsvēra stratēģiskās komunikācijas nozīmi, pieaugot Krievijas radītajam informācijas spiedienam, kā arī pasliktinoties situācijai Afganistānā, Sīrijā un citur.
Kontekstā ar Nīderlandes prezidentūru ES Padomē 2016.gada pirmajā pusē Valsts prezidents rosināja turpināt strādāt pie ES konkurētspējas veicināšanas un bēgļu situācijas tālākiem risinājumiem, kā arī efektīvākas un labāk fokusētas politikas attiecībā uz Austrumu Partnerības valstīm. Vēstnieks atbildot norādīja, ka Nīderlande savā prezidentūrā balstīsies uz Latvijas un Luksemburgas prezidentūras laikā paveikto, ņemot vērā arī minētās prioritātes.
Valsts prezidents, akreditējot Vācijas vēstnieku Rolfu Ernstu Siti (Mr Rolf Ernst Schϋtte), apliecināja Vācijas nozīmīgo ieguldījumu reģiona kolektīvās drošības stiprināšanā, izvietojot šeit savus militāros spēkus. Raimonds Vējonis uzsvēra arī Vācijas un Latvijas sadarbību mediju un komunikāciju jomā, paužot gandarījumu par Latvijas Televīzijas un „Deutsche Welle” parakstīto saprašanās memorandu, kā arī divu Latvijas žurnālistu apmācību Vācijā.
Tika apspriesta arī abu valstu sadarbība, Latvijai pārņemot Vācijas duālās profesionālās izglītības modeli. Vācijas vēstnieks norādīja, ka valsts industriālā eksporta veiksmes stāsts ir saistīts ar attīstīto profesionālo izglītību, un atzīmēja, ka daudzas Vācijas kompānijas ir gatavas investēt ārvalstīs, taču tām ir nepieciešams darbaspēks ar inženiertehnisko izglītību.