30. janvārī Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku, pārrunājot, kā stiprināt valsts un pašvaldību sadarbību reģionālajā attīstībā un pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem.
M. Sprindžuks skaidroja, ka nepieciešams stiprināt plānošanas reģionu darbību, kas palīdzētu reģionālā kontekstā risināt lokālus izaicinājumus un pārnovadu jautājumus, piemēram, transporta pakalpojumu vai izglītības jomā. Valsts prezidents atbalstīja ideju par reģionālu risinājumu meklēšanu, ietverot starpnozaru pieeju.
Tāpat tika pārrunāta ciešākas sadarbības nepieciešamība starp valsti un pašvaldībām valsts pakalpojumu sniegšanā ŗeģionos, iekļaujot pašvaldības dialogā par valsts pakalpojumu revīziju vai to kvalitāti. Abas puses bija vienisprātis, ka, izskatot civilās aizsardzības, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta u. c. valsts pakalpojumu atrašanās vietas un nosacījumus reģionos, plānošanas reģioniem un pašvaldībām ir jābūt iesaistītām jautājumu izskatīšanā.
Valsts prezidents arī rosināja ministriju gan valdības komiteju ietvaros, gan savas kompetences jautājumos darīt visu nepieciešamo, lai stiprinātu pierobežu novadus pie Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējās robežas. Tika pārrunātas arī ministrijas iespējas palīdzēt pašvaldībām ES fondu izmantošanā.
E. Levits sarunā izvirzīja jautājumu par veicamajiem darbiem un nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem, kas ļautu Jēkabpils pašvaldībai steidzami nostiprināt aizsargdambi. Ministrs informēja, ka kopā ar pašvaldību ir veiktas sarunas par to, ko nepieciešams veikt steidzami un ko – ilgtermiņā, lai pasargātu novadu no turpmākiem plūdiem. Tāpat E. Levits aktualizēja jautājumu par to, kāds risinājums tiks rasts Daugavas stāvkrasta erozijas problēmai Pļaviņās.
Runājot par ministrijas pārziņā esošo digitalizācijas jomu, Valsts prezidents atzinīgi novērtēja to, ka tiek veidota valdības komiteja digitalizācijas jautājumos: “Ir nepieciešams izstrādāt digitalizācijas stratēģiju un vienotu valsts pieeju tās realizēšanai, lai bez kavēšanās šī joma beidzot tiktu sakārtota. Lai valsts pakalpojumi būtu sabiedrībai tehnoloģiski draudzīgāki, droši, saprotami un pieejami. Lai tiktu izveidota efektīva un optimizēta valsts digitālā pārvalde, kur strādā digitāli pratīgi darbinieki un vadītāji, kas spēj pārvaldīt lielus IT projektus.” M. Sprindžuks arī uzsvēra ministrijas lomu datu apkopošanā, kas valstij palīdzētu ar lēmumu pieņemšanu dažādās jomās.
Apspriežoties par Latvijas interesēm Eiropas zaļā kursa ietvaros, Valsts prezidents akcentēja ES fondu sniegtās iespējas, kas pieejamas pašvaldībām. Tāpat Valsts prezidents atzīmēja, ka nacionālās un visas sabiedrības intereses reģionāli ir jārespektē, jo arī Latgalē ir būtiski, lai tiktu aizsargāta kāpu zona Kurzemes jūrmalā.
