Tikšanās laikā prezidents uzklausīja abu jauno ārstu vērtējumu par cīņu ar vīrusu COVID-19 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, kā arī ierosinājumus par vakcinācijas plānu un medicīnas personāla piesaisti slimnīcām. “Es augstu novērtēju gan jūsu, gan visu mediķu milzīgo darbu vīrusa ierobežošanā, kā arī novērtēju jūsu idejas situācijas uzlabošanai,” sacīja E. Levits.
A. Šilovs uzsvēra, ka Latvijas Jauno ārstu asociācija ir konstruktīvs sarunu partneris, kas ir gatavs iesaistīties, lai uzlabotu situāciju COVID-19 ierobežošanā. Jaunie ārsti pastāstīja par savu ikdienas darbu un par savu redzējumu uz situāciju cīņā ar vīrusu, kā arī par iesāktās vakcinācijas gaitu. Abi ārsti apstiprināja, ka slimnīcās darbinieki saņem plānotās piemaksas par darbu ar vīrusa COVID-19 pacientu ārstēšanu, taču stimuls būtu arī papildu atvaļinājuma iespēju saņemšana, veselības apdrošināšana vai citi palīginstrumenti, kas ļautu medicīnas personālam atgūt spēkus.
A. Šilovs un K. Rācenis sarunā pievērsās jautājumam par sabiedrības izpratni, tai skaitā ārstu, par COVID-19 un vakcinēšanu. Jaunie ārsti izteica vairākus ierosinājumus: ir nepieciešams īss izglītošanas kurss visiem ārstiem par vakcināciju pret COVID-19, jo daudzviet valda stereotipi un dezinformācija. Valsts prezidents bija vienisprātis: “Ir jākliedē maldinoša izpratne un dezinformācija par šiem jautājumiem, jo tas ir svarīgi visas sabiedrības veselībai.”
Tāpat jaunie ārsti rosināja, ka laikā, kad Latvijas veselības aprūpē trūkst ārstu un lielā mērā ikdienas darba nodrošināšanā ir iesaistīti arī rezidenti, ir steidzami jāpārskata lēmumi, lai pakāpeniski izbeigtu rezidentūru par maksu. Ir jāturpina konsekventi ieguldīt veselības aprūpē un medicīnas darbinieku atalgojumā, lai veidotu ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu Latvijā.
Valsts prezidents izteica interesi arī par ārstu skatījumu uz vakcinācijas programmas dažādiem aspektiem. Abas puses bija vienisprātis, ka ir svarīgi pēc iespējas īsā laikā panākt 2/3 iedzīvotāju brīvprātīgu vakcinēšanu, lai panāktu situācijas uzlabošanu. “Vakcinācija ļaus pasargāt apkārtējos cilvēkus un mūs pašus, un mums pēc iespējas ātrāk un efektīvāk ir nepieciešams izpildīt vakcinācijas programmu,” sacīja Valsts prezidents. A. Šilovs un K. Rācenis arī pauda savu pārliecību, ka ir jābūt vēl stingrākiem ierobežojumiem uz dažām nedēļām, kas ļautu mērķtiecīgāk apstādināt vīrusa izplatību. Tāpat viņi uzsvēra, ka plašāk ir jāsniedz informācija arī krievu valodas informatīvajā telpā Latvijā, kur informācija bieži vien nenonāk tieši un nepastarpināti, tā vietā radot augsni dezinformācijai.
Jaunie ārsti arī vērsa uzmanību uz to, ka arī pēc krīzes pārvarēšanas ar vīrusa ierobežošanu ir jārēķinās ar lielu noslodzi plānveida veselības aprūpes nodrošināšanā, tā kā daudzi pakalpojumi šobrīd ir slēgti cīņas ar vīrusu dēļ.