Vienlaikus Valsts prezidents uzsver, ka ir saņēmis vairāku nozaru pārstāvju iebildumus par pieņemto regulējumu, kuru skaits ar iebildumiem par pieņemtajiem likumiem ir ievērojami lielāks nekā iepriekšējos gados.
Piemēram, kritiski vērtējama likuma „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” pieņemšanas procedūra, kurā ar priekšlikumiem uz otro lasījumu būtiski izmainīta Azartspēļu un izložu likumā izveidotā azartspēļu organizēšanas sistēma. No ietvertā regulējuma nav nepārprotami skaidrs, vai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas izdotais administratīvais akts ir izpildāms piespiedu kārtā jau ar tā spēkā stāšanās brīdi un kurā brīdī inspekcija realizēs savu pienākumu rakstveidā brīdināt adresātu par piespiedu izpildi, brīdinājumā norādot izpildiestādi, piemērojamo piespiedu izpildes līdzekli un norādi, ka piespiedu izpildi veic uz adresāta rēķina.
Valsts prezidents savā vēstulē informē arī, ka par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu ir saņēmis iebildumus no vairākām asociācijām. Izklāstot iebildumu būtību, Valsts prezidents uzsver, ka subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešana rūpīgi izvērtējama kopsakarā gan ar Latvijas starptautiskajām saistībām, gan elektroenerģijas ražotāju iespējām turpmāk pildīt uzņemtās saistības, gan arī nodokļa ietekme uz elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifiem, un uz tautsaimniecību kopumā.
Attiecībā uz likumu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” ir saņemti hidroenerģijas nozares pārstāvju iebildumi, ka pieņemtās izmaiņas attiecībā uz nodokļa piemērošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā, kuras kopējā jauda ir mazāka par diviem megavatiem, nav pietiekami izsvērtas to pamatojumā, ir nesamērīgas un līdz ar to kritiski vērtējama šo izmaiņu ietekme uz nozares darbību. Ņemot vērā to, ka izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā tiek veiktas vienlaikus ar Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma regulējuma ieviešanu, būtu nepieciešams vērtēt vai tiek veidota samērīga regulējuma sistēma atjaunojamo energoresursu jomā.
Attiecībā uz grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” Valsts prezidents ir saņēmis iebildumu par to rezultātā radītām nelabvēlīgām sekām uzņēmējdarbības videi. Lai gan ar likumā ietverto regulējumu Labklājības ministrija iecerējusi novērst situāciju, ka personas, kas ieņem amatus kapitālsabiedrībās, kur tām netiek maksāta darba alga, vēlāk rada slogu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, Valsts prezidents pauž uzskatu, ka „līdztekus šim mērķim nav izvērtēta tiesiskā regulējuma atbilstība valsts attīstības pamatnostādnēm, kas paredz valsts atbalstu uzņēmējdarbībai”.
Attiecībā uz grozījumiem „Likumā par ostām” Valsts prezidents ir saņēmis iebildumus no ostu darbības un ar tranzītu saistīto nozaru pārstāvjiem. Iebildumu izteicēji norāda, ka grozījumu rezultātā noteiktais maksājums ostu pārvaldēm par stratēģiskās publiskās infrastruktūras izmantošanu nesniedz skaidru priekšstatu par to, kādas darbības tas sevī ietver. Tāpat tiek pausti arī iebildumi par minēto grozījumu ieviešanas termiņu norādot, ka šādu grozījumu ieviešana jau no 2014.gada 1.janvāra apdraud iepriekš uzņemto kredītsaistību izpildi un Eiropas Savienības līdzfinansētās infrastruktūras attīstību.
Valsts prezidents vēstulē piebilst, ka ostu un tranzīta nozares pārstāvji norādījuši uz Satiksmes ministrijas piedāvāto alternatīvu, „kas cita starpā ietvēra risinājumus, kas sniegtu ne mazākus ieņēmumus valsts budžetā, vienlaikus neradot šaubas par ietekmi uz Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, tai skaitā uz Latvijas dzelzceļu un autopārvadājumiem un kas vērsti uz investīcijām ostu attīstībai.”