Edgars Rinkēvičs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba kabinetā pie galda

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 28. jūnijā ir izsludinājis Saeimā 2024. gada 13. jūnijā pieņemto likumu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.

Likuma grozījumi bija nepieciešami, lai pabeigtu darbu pie jautājuma par Varakļānu novada administratīvo teritoriju. Kā zināms, 2021. gada 28. maijā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu, kurā tā atzina, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušanu jaunveidojamā Rēzeknes novadā neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam. Ievērojot šo Satversmes tiesas atziņu, likumdevējs bija uzdevis Ministru kabinetam iesniegt Saeimai priekšlikumus par Varakļānu novada administratīvo teritoriju, izvērtējot Saeimas 2019. gada 21. marta paziņojumā “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu” noteiktā mērķa sasniegšanas scenārijus. Tādējādi likumdevējs nedrīkstēja kavēties ar likuma “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” pieņemšanu, un grozījumi bija izsludināmi.

Vienlaikus Valsts prezidents atzīmē, ka likuma izstrādes gaitā tajā tika iekļauti deputātu priekšlikumi neapvienot Augšdaugavas, Jelgavas, Dienvidkurzemes, Rēzeknes un Ventspils novada pašvaldības ar tām blakus esošajām valstspilsētu pašvaldībām. Apvienošanu bija iecerēts īstenot 2029. gadā, un tās rezultātā katrā no šiem novadiem būtu administratīvi teritoriālās reformas kritērijos paredzētais reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs. Taču atbilstoši pieņemtajam likumam 2029. gadā saglabātos novadi bez reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centriem.

Līdz ar to Valsts prezidenta ieskatā šajā jautājumā likumdevējs darbu pie administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas un tās mērķu sasniegšanas vēl nav pabeidzis. Kā norādījusi Satversmes tiesa, tieši tāds modelis, kas ietver reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centru katra novada teritorijā, var nodrošināt ilgtspējīgu reģionu attīstību. Tādēļ likumdevējam nepieciešams pārliecināties, ka novadiem, kuros šobrīd nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centru, tiek sniegtas līdzvērtīgas attīstības iespējas.