Valsts kontroliere uzsvēra, ka atbildības stiprināšanas jomā viens no galvenajiem rādītājiem ir pie atbildības saukto personu skaits. Viņa norādīja, ka savu pilnvaru laikā ir centusies stiprināt starpinstitucionālo sadarbību ar dažādām iestādēm, lai Valsts kontroles paveiktajam būtu reāli rezultāti, īpaši izceļot sadarbības uzlabošanu ar prokuroriem. Kā informēja Elita Krūmiņa, tas panākts, ziņojumiem pievienojot pavadvēstules, kurās izmeklētājiem tiek norādīts Valsts kontroles redzējums par iespējamo likumpārkāpēju un konkrētu likuma normu pārkāpumu. Tāpat viņa norādīja, ka Valsts kontrolei izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Iepirkumu uzraudzības biroju un Valsts ieņēmumu dienestu. Viņa norādīja, ka darbs notiek ne tikai pie atbildības stiprināšanas par tādiem nodarījumiem, kas klasificējami kā kriminālpārkāpumi, bet Valsts kontrole arī aicina iestāžu augstāko vadību sekot savu padoto darbībai ar finansēm un pēc iespējas precīzāk izvērtēt rīcību katra pārkāpuma gadījumā. Tas, viņasprāt, varētu veiksmīgi ļaut mazināt izšķērdību.
Iepazīstoties ar statistiku par sodītajām personām, kam pamatā bijuši Valsts kontroles sniegtie dati, Valsts prezidents norādīja, ka Valsts kontroles darba efektivitātes pieaugums šajā jomā ir neapšaubāms. Viņš uzsvēra, ka darba vērtējuma pamatā jābūt rezultātiem, reizē norādot, ka ir jāstiprina tiesībsargājošo institūciju kapacitāte kopumā.
Valsts kontroliere izklāstīja ieceri virzīt apspriešanai priekšlikumu par to, ka Valsts kontrole īpašā procesā varētu piedzīt valstij nodarītos zaudējumus. Elita Krūmiņa informēja, ka pārliecība par šādas iespējas nepieciešamību radusies, secinot, cik ilgs laiks paiet no pārkāpuma konstatēšanas līdz sodam par to. Iepazīstoties ar līdzīgi iedibināto kārtību Francijā un Itālijā, kā arī, izpētot, kā šī sistēma darbojās starpkaru periodā Latvijā, Valsts kontroliere uz terminētu laika posmu cer to ieviest arī tagad tik ilgi, kamēr sodīšana ierastajā ceļā sāktu noritēt straujāk. Viņa norādīja, ka rosinās plašu diskusiju par to, kā tieši šai sistēmai darboties.
Izklāstot Valsts kontroles darbu, izsakot konkrētus ieteikumus iestādēm, kas rodas tos revidējot, Elita Krūmiņa informēja, ka no 500 līdz 600 ieteikumiem, ko Valsts kontrole ik gadus sniedz, tiek ieviesti aptuveni 80%. Tomēr viņa norādīja, ka nākotnē vēlas, lai katrs ieguldītais eiro revīzijas procesā, nestu vismaz piecus eiro kā papildus iegūtus vai ietaupītus līdzekļus, ja ieteikums tiek ieviests. Tā Valsts kontrole cer panākt gan to, ka revīzijām tiek izvēlētas jomas ar lielu potenciālo pienesumu, gan arī revidējamās iestādes sajustu reālus ieguvumus no Valsts kontroles darba un arī nākotnē uzticētos tās ieteiktajam.
Valsts prezidents pozitīvi novērtēja Valsts kontroles praksi piesaistīt dažādo jomu ekspertus revīzijas veikšanas laikā, jo revidēt nākas finansiālo darbību visdažādākajās jomās. A.Bērziņš norādīja, ka savā darbā Valsts kontrolei ir iespējas ieskatīties iestāžu darbā „no malas”, kas ļauj piedāvāt situācijas uzlabojumus. Tādēļ arī aicināja Valsts kontrolieri aktīvi informēt par lietām, kur reālā situācija neatbilst normatīvajiem aktiem un ir nepieciešami uzlabojumi tiesiskā regulējuma pusē, uzsverot, ka ir gatavs personīgi atbalstīt praksē pamatotus ieteikumus šajā jomā.
Sarunas noslēgumā Valsts kontroliere informēja par pilotprojektu, kas veikts, izvērtējot tēriņu lietderību, ko Valsts kontrole plāno ieviest plašākam iestāžu lokam. Tāpat viņa informēja, ka ir uzaicinājusi cienījamus ekspertus šajā jomā no ASV, Nīderlandes un citām valstīm izvērtēt pašas Valsts kontroles darbu no šāda aspekta. Šo lēmumu Valsts prezidents novērtēja atzinīgi, norādot, ka ir pozitīvi rādīt šādā veidā priekšzīmi citiem.
