Uzsākot sarunu, Valsts prezidents uzsvēra, ka kā daļu no sava darba redz arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un atbalstu uzņēmējiem viņu produktu eksporta iespēju uzlabošanā. Raimonds Vējonis sacīja: „Latvijas tautsaimniecības attīstībai un starptautiskam konkurētspējas pieaugumam nepieciešama straujāka ekonomiskā izaugsme. Valsts labklājības pamatā ir sekmīga uzņēmējdarbība, kas rada pastāvīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu uz katru mūsu valsts iedzīvotāju.” Viņš norādīja arī, ka stabila un prognozējama nodokļu sistēma kalpo par pamatu investīciju piesaistei, kam piekrita ekonomikas ministre.
Valsts prezidents aicināja ministri sadarboties, plānojot uzņēmēju līdzdalību savās ārvalstu vizītēs. Viņa pauda gandarījumu par Valsts prezidenta gatavību būt aktīvam uzņēmējdarbības izaugsmes veicināšanā, un apstiprināja Ekonomikas ministrijas gatavību piedalīties vizīšu veidošanā, norādot, ka uzņēmēju iesaistīšana šādās vizītēs ir viens no ļoti tiešiem veidiem, kā Valsts prezidents var veicināt Latvijas eksporta iespējas.
Dana Reizniece-Ozola informēja Valsts prezidentu par savu redzējumu attiecībā uz darbaspēka tirgu Latvijā, īpaši izceļot profesionālās izglītības nozīmi un aicinot arvien plašāk ieviest duālo izglītību. Reizē viņa atzina zemo inovāciju kapacitāti ražošanā. Ministre norādīja arī uz kreditēšanas jomas aktualitātēm, izceļot veiksmīgi darbojošos pirmā ģimenes mājokļa iegādes programmu. Viņa arī īsi iezīmēja brīvas konkurences nodrošināšanas jomā esošās problēmas.
Ministre izklāstīja savu redzējumu par Latvijas gāzes tirgus atvēršanas gaitu. Valsts prezidents uzsvēra: „Valsts ekonomiskajai attīstībai ir nepieciešama Latvijas gāzes tirgus atvēršana 2017.gadā, kas var sniegt dažādotas un saimnieciski izdevīgas gāzes piegādes, kas nodrošinātu konkurētspējīgas cenas gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām un veicinās Latvijas pievilcību investīcijām.” Dana Reizniece-Ozola stāstot par enerģētikas jomu, izklāstīja arī savu redzējumu par elektrības obligāto iepirkuma komponenti.
Līdztekus Valsts prezidents norādīja, ka kā augstāko prioritāti gan valsts drošības garantēšanā, gan nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā būtu jāpatur Aizsardzības budžeta nodrošināšanu 2% apmērā no IKP pakāpeniski līdz 2018.gadam.